Latvijā 16 200 cilvēku lieguši sev azartspēles; atkarīgais uzsver – tās sagrauj dzīvi

Latvijā 16 200 cilvēku brīvprātīgi lieguši sev piekļuvi azartspēlēm un iekļāvuši sevi Pašatteikušos personu reģistrā. Atkarīgais Reinis sevi gribētu iekļaut sarakstā uz mūžu. Viņš norāda, ka azartspēlēs nekad nav gana un tās sagrauj dzīves.

Divu gadu laikā kopš reģistra darbības sākuma reģistrā iekļautas 22 872 personas, no tām 6642 lieguma termiņš pašlaik ir beidzies. Vairums jeb 96% reģistrā iekļauto personu ir vīrieši, 61% no tiem – vecuma grupā no 20 līdz 36 gadiem. Dalība reģistrā ir brīvprātīga, pēc personas lūguma. Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne uzsvēra, ka divos gados kopš reģistra darbības uzsākšanas ir sasniegts nozīmīgs rezultāts – pēc pašu lūguma tajā iekļauta lielākā daļa azartspēļu riskam pakļauto personu. Tomēr tas ir pirmais solis atkarības ārstēšanā. 2019. gadā publicētajā Veselības ministrijas pētījumā konstatēts, ka 79 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nosliece uz azartspēļu atkarību, bet 16 tūkstošiem šī problēma varētu būt smagākā pakāpē.

Atkarīgais no azarstpēlēm ReinisLinda Zalāne

Ko paši azartspēļu atkarīgie saka par šo atkarību un to, vai var palīdzēt šo cīņu uzvarēt, sev liedzot piekļuvi azartspēlēm? 

Latvijas Radio savu stāstu uzticēja Reinis, kura vārds pēc paša lūguma ir mainīts.

 Viņš ir izbijis alkoholiķis un narkomāns. Kā pats atzīst, tad azartspēļu spēlēšana bija blakus atkarība, kas izveidojās sen. Ilgus gadus, kad bija atmetis alkohola un narkotiku lietošanu, viņš nespēlēja. Bet kādā brīdī aiz garlaicības vai kādām citām dzīves problēmām viņš saprata, ka nevar atgriezties pie alkohola un narkotiku lietošanas, bet neapzināti meklēja veidu, kā apmierināt savas iekāres, vēlmi aizbēgt no pasaules realitātes.

Reinis azartspēles spēlējis ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Un viņam ir savs viedoklis par to, kādēļ Latvijā no azartspēlēm atkarīgajiem ir tik grūti no tām atteikties. Viņš stāstīja, ka spēļu zālē visa vide ir rūpīgi veidota, lai cilvēks koncentrētos uz būšanu tajā brīdī un turpinātu spēlēt – lai viņu aizrautu pats process.

"Tas ir tāds process, kad nekad nav gana. Bet gala rezultātā vienmēr nonāc pie viena un tā paša – azartspēļu iestādi vinnēt nav iespējams," stāstīja vīrietis.

Viņš uzsvēra, ka no azartspēlēm cieš ne tikai atkarīgais, bet arī viņa ģimene. Tiek pazaudēta māja, mašīna, un rezultātā tiek sagrautas dzīves.

Uz jautājumu, apmēram cik daudz naudas viņš gadā nospēlēja, Reinis atklāja, ka apmēram 10 tūkstošus eiro. Šādu summu spēļu zāles īpašniekiem gadā atstāj vidējais spēlmanis. Reinis sevi ir iekļāvis Pašatteikušos personu reģistrā uz pieciem gadiem, bet sarunā atklāja, ka vēlas šo termiņu pagarināt – uz mūžu.

Veselības ministrijas 2019. gada pētījuma dati liecina, ka vismaz reizi nedēļā spēles automātos spēlējuši 0,8% no visiem respondentiem, 1-3 reizes mēnesī – 2%, bet 3% norādījuši, ka spēlējuši vien dažas reizes gadā. Savukārt atbildot par vidējiem tēriņiem tipiskā azartspēļu spēlēšanas dienā, respondenti norāda, ka vidēji tērējuši 39 eiro. Savukārt tipisks vidējais laimests saskaņā ar spēlētāju uztveri bijis 102,59 eiro.

Līdzīgi reģistri darbojas vēl 16 Eiropas Savienības valstīs. Patlaban notiek diskusija ar Igaunijas un Lietuvas finanšu ministrijām, lai rastu iespēju izveidot vienotu Baltijas reģistru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt