Publiskajā telpā latvieši gan pauž mieru, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb „Brexit” Lielbritānijā nekas nemainīsies.
„Viens otru aprāj, ja kāds izrāda sašutumu vai satraukumu. Tas, ka ministri sola, ka viss būs, kā bijis, ļoti mierina,” uzsvēra Brencs.
Tomēr negodprātīga attieksme pret Eiropas strādniekiem ierēdņu aprindās, kad runa ir par sociālajiem atbalstiem, spēlē ļoti lielu lomu, norādīja Brencs. Parastie strādnieki piedzīvo sociālā atbalsta un darba atteikumu.
Kvalifikācijas kritēriji mainās, un grūti piemērot klientu atbilstību sociālajai palīdzībai, uzsvēra Brencs.
Tikmēr "Brexit" ministrs Deivids Deiviss vizītē Latvijā paziņoja, ka Lielbritānijai ir morāla atbildība gan pret Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, gan pret britu pilsoņiem, kuri ir citās valstīs. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) Latvijas Radio skaidroja, ka tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas uzturas legāli Lielbritānijā, pieeja izglītībai un sociālajai sistēmai būs tāda pati kā šobrīd.
Lielbritānijai ir tiesības izraidīt citas valsts iedzīvotājus, ja tam ir juridisks pamats, uzsvēra Rinkēvičs. „Ja kādam ir aizdomas, ka viņa tiesības ir ierobežotas un pārkāptas, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību,” uzsvēra ministrs.
Saņemot iesniegumu, Ārlietu ministrija un vēstniecība attiecīgi reaģētu un uzsāktu pārbaudi.