Līdz ar Ziemassvētkiem mēneša beigās Latvijas skolās noslēgsies pirmais mācību semestris, ko līdzās vietējiem skolēniem nomācījušies arī bērni no Ukrainas. Turklāt latviešu valodā. Daļa skolēnu gan lēmuši mūsu izglītības sistēmu pamest dažādu iemeslu dēļ. Bet atbildīgajā ministrijā prognozēja – drīzumā šīs tendences mainīsies un būs gaidāms Ukrainas skolēnu pieplūdums.
"Klausāmies ar bažām laika un citas prognozes no Ukrainas, cik saprotam, tad esošajos apstākļos, kad tiek iznīcināta civilā infrastruktūra, ļoti ticami, ka ir sagaidāms jauns bērnu pieplūdums atkal skolās," sacīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols ("Konservatīvie").
Problēmas gan aizvien sagādā nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Lai gan bērniem ir individuālie mācību plāni, iekļaušanās ir grūta.
To atzina arī tagadējā Saeimas Izglītības komisijas priekšsēde Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"), kurai ir pieredze kā skolas direktorei Valmierā, uzņemot skolā skolēnus no Ukrainas. Lēmumu visus tūliņ iekļaut pilnā mācību procesā viņa nosauca par kļūdu, norādīdama, ka valodas mācīšana papildus pēc stundām bērniem rada lielu slodzi.
"Droši vien, ka vajadzēja viņiem dot vismaz pusgadu laika tikai latviešu valodai un tad likt iekšā mācību procesā," sprieda Zariņa-Stūre.
Šos jautājumus trešdien pārsprieda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.
Nevalstiskās organizācijas aicināja vērtēt iespēju valodu intensīvāk mācīt caur nometnēm, interešu izglītību un citām ārpus skolas aktivitātēm.
"Mēs uzskatām, ka dažādas neformālās aktivitātes varētu notikt daudz vairāk. Ne tikai vasarā. Un uz to mēs esam arī vērsuši uzmanību rīcības plānā, ka šādas aktivitātes tiešām būtu nepieciešamas, lai bērni varētu vairāk būt kopā un mācītos latviešu valodā," teica biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzsvēra – visticamāk, nākamajā mācību gadā individuālo plānu vietā vērtēs iespēju ieviest iekļaujošo programmu, kas nozīmētu intensīvas valodas apmācības, bet iekļaušanos pilnā mācību procesā tikai pēc tam. Šāda kārtība attiektos ne vien uz ukraiņiem, bet arī citiem patvēruma meklētājiem, reemigrantiem.
"Līdzīgi – ar iekļaujošā gada programmu, ja tāda tiks īstenota: mēs noteiktu mērķus, kas skolēnam ir sasniedzami, neliktu apgūt konkrētus mācību priekšmetus. Bet atbilstoši viņa interesēm un spējām apgūt mācību saturu paralēli ļoti intensīvai latviešu valodas apguvei," skaidroja VISC vadītāja Liene Voroņenko.
Un tikai tad, kad bērns būtu gatavs, viņš turpinātu integrēties klasē, kurā vēlas un kuras līmenim ir sagatavots.
"Es esmu diezgan pārliecināts, ka nākamais gads būs daudz sekmīgāks," sprieda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts").
Daļa Ukrainas bēgļu bērnu pašlaik mācās tikai tālmācībā Ukrainā, vēl liela daļa – divās izglītības sistēmās vienlaikus.
