Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju izvēlas apgūt maz topošo studentu

Latvijas augstskolās tikai 17 potenciālo studentu pieteikušies studijām, lai apgūtu latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju. Liepājas Universitātē papildus izsludināta pieteikšanās 10 budžeta vietām, jo pamata uzņemšanā pieteicies tikai viens cilvēks. Tikmēr Latvijas skolās šobrīd ir vismaz 53 latviešu valodas un literatūras skolotāju vakances. Jomas profesionāļi uzskata, ka  situācija ir satraucoša, jo ievērojami biežāk spējīgi cilvēki izvēlas studēt angļu valodu, nevis dzimto valodu.

Maz studentu izvēlas apgūt latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

Liepājas Universitātes uzņemšanas komisijas sekretāre Madara Daudziņa-Šuktere stāstīja, ka pamata uzņemšana, kas notika jūlijā, kopumā bijusi veiksmīga un studētgribētu kopējais skaits ir tāds pats, kā pagājušā gadā, taču latviešu valodas un literatūras  skolotājiem nākas sludināt papildu uzņemšanu.

"Mēs saņēmām vienu pieteikumu; ņemot vērā, ka Latvijā kopumā trūkst latviešu valodas skolotāju, tad mēs gaidījām lielāku atsaucību. Ceram uz papildu uzņemšanu, esam izsludinājuši 10 budžeta vietas, kas ir daudz, tagad viss atkarīgs no reflektantiem," sacīja Liepājas Universitātes pārstāve.

Liepājas Universitātē latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju gadā apgūst četri līdz pieci studenti. Topošie studenti izvēlas angļu valodu.

"Kopējā aina ir satraucoša, jo [mācīties par] latviešu valodas skolotājiem pieprasījuma nav, bet angļu valodas skolotāji ir pieteikušies divreiz vairāk nekā citus gadus, kas liek domāt, ka angļu valoda pārņem.

Jauniešiem tas liekas mūsdienīgi, un viņi seko līdzi tendencēm, taču jāatceras, ka latviešu valoda ir pamats," sprieda Daudziņa-Šuktere.

Šobrīd brīvas darba vakances ir vismaz 53 latviešu valodas un literatūras skolotājiem, galvenokārt Rīgā un mazākumtautību skolās. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga uzskata, ka situācija ir satraucoša.

"Es skaidri zinu, ka skolas vakanci neizsludina, bet pieliek slodzi jau prognozēti tiem, kuri strādā. Tiem, kuri daudz strādā, izdegšana ir rokas stiepiena attālumā," uzskata Vanaga.

Viņasprāt, risinājums ir jāmeklē nekavējoties.

"Ņemot vēra, ka ir tik daudz vakanču un jebkura skola var plānot to vakanci – skolotāji, kuri ir pensijas vecumā, aiziet –, man šķiet, ka, piemēram, varbūt pašvaldībām būtu jāsniedz dati arī ministrijai, ka pēc viena akadēmiskā cikla, četriem gadiem būs vajadzīgi pašvaldībā tik un tādi skolotāji.

Varbūt var piesaistīt stipendijas, kaut kas taču ir jādara. Viss notiek pašplūsmā, liekas – viss notiks uz lakatiņa mājiena, bet nekas šajā pasaulē tā nenotiek," teica Vanaga.

Liepājas Universitātes profesore un vadošā pētniece Zanda Gūtmane stāstīja, kāda ir situācija Latvijas augstskolās un cik liels ir studētgribētāju skaits šobrīd. "Papētījām, kāda varētu būt situācija uzņemšanā. Mēs nevaram precīzi pateikt, cik ir noslēgti līgumi, jo tas viss notiek vēl procesā. Latvijas Universitātē varam runāt par padsmit potenciāliem studentiem. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā par diviem, bet Daugavpilī un Liepājā neviena. Lielākā problēma ir tā, ka jaunieši šo profesiju neizvēlas. Ilgstoši šī profesija ir diskreditēta, [uzskatot] ka tas nešķiet prestiži, ka tā šķiet ļoti grūta izvēle."

Gūtmane minēja iespēju apgūt skolotāja profesiju izglītības programmā "Mācītspēks", taču apšaubīja kvalitāti, jo tāds uzdevums – apgūt tieši latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju – cilvēkam bez padziļinātām zināšanām rakstniecībā vai izcilām valodas zināšanām nav pa spēkam.

"Neapšaubot, ka vienmēr viss šajā pasaulē ir atkarīgs no katra indivīda, no tā, cik atbildīgi cilvēks attiecas pret iegūstamo izglītību, pret pildāmo amatu, tomēr viena gada laikā no dažādām jomām, startējot programmā "Mācītspēks", var būt šaubas par izglītības kvalitāti un pedagogu sagatavotību," vērtēja Liepājas Universitātes profesore.

Gūtmane uzsvēra skolēnu mijiedarbošanos ar angļu valodas vidi, un arī skolotāji nerunā pareizā latviešu valodā. 

"Nav noslēpums, ka skolās skolotāji nerunā pareizā, labā latviešu valodā.

Ja mēs varam runāt par skolotāju sagatavošanas krīzi Latvijā, tad varam prognozēt, ka līdz ar angļu valodas ietekmi situācija tikai pasliktināsies," sprieda Gūtmane.

Viņa akcentēja Ukrainas piemēru, kur dzimtā valoda un literatūra dominē skolās, un pieļāva iespēju, ka tieši latviešu valodas skolotājam būtu jāsamazina slodze, lai skolotājs varētu vairāk veltīt sevi darbam un atrast individuālu pieeju skolēniem, tad tam būtu labāka atdeve.

Runājot par Liepājas Universitāti, tur šobrīd par iespēju apgūt latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju izrādījis vismaz viens cilvēks un papildu uzņemšana vēl turpinās. Tikmēr īpaši pieprasīta bijusi informācijas tehnoloģiju nozare, viedās tehnoloģijas, kultūras vadība, citas skolotāju profesijas, logopēdijas grupa neklātienē un jauno mediju māksla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt