Latviešu valodas kopšana emigrācijā: No skaistām tēzēm līdz niecīgam atbalstam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijai politika attiecībā uz to, lai latviešu diaspora ārvalstīs apgūtu latviešu valodu, ir atliku likām, un nav šaubu, ka ierēdņi un politiķi tās formulēšanā ir strādājuši vaiga sviedros. 

Tomēr, pretēji daudzajos dokumentos sarakstītajām latviešu valodas prioritātēm diasporas vidū, naudas, lai piepildītu šīs visas skaistās tēzes, Latvijas valstij nav vai arī tā īsti to negrib dot, secina Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "I'm Latvian" jeb "Es esmu latvietis".

Operācijā, kuras galvenais uzdevums bija analizēt, kādi ir Latvijas valsts mērķi attiecībā uz latviešu diasporu ārzemēs, un noskaidrot, kāds ir Latvijas finansiāls devums, lai latviešu bērni svešumā neaizmirstu latviešu valodu, akcents likts uz divām valstīm – Lielbritāniju un Īriju. Tur pēdējos desmit gados latvieši devušies visbiežāk un tur izveidots visvairāk latviešu nedēļas nogales skolu.

Dokumentu un tēžu netrūkst

Vērtējot to, vai Latvijai vispār ir valsts politika attiecībā uz to, lai latviešu diaspora ārvalstīs apgūtu latviešu valodu, raidījums operācijā "Es esmu latvietis" secinājis, ka šāda politika ir atliku likām un nav šaubu, ka ierēdņi un politiķi tās formulēšanā ir strādājuši vaiga sviedros.

Raidījums apkopojis vairākus galvenos dokumentus, kuros norādīts, cik svarīgi ir kopt latviešu valodu ārzemēs.

Viens no tādiem dokumentiem ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kur, piemēram ir, šāda tēze: "Modernas, daudzpusīgi lietotas latviešu valodas attīstība ir Latvijas valsts atbildība Eiropas un pasaules kultūras daudzveidības un mantojuma saglabāšanas kontekstā."

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā no 2014. līdz 2020.gadam savukārt teikts: "Kā nozīmīgs mērķis izvirzīts veicināt reemigrāciju un ārzemēs dzīvojošo Latvijai piederīgo identitātes uzturēšanu, t.sk. izglītības un kultūras pieejamības ārzemēs un atbalsta pasākumu nodrošināšanu, kas ietver latviešu valodas prasmes uzturēšanu diasporā."

Vēl ir arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes no 2012. līdz 2018.gadam.

Tajās akcentēts: "Nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem."

Vēl seko daudz apspriestais reemigrācijas plāns laika posmam no 2013. līdz 2016.gadam. Šajā dokumentā teikts: "Valsts valodas kompetence ir nepieciešams nosacījums šīs mērķa grupas integrācijai Latvijas sabiedrībā. Tāpēc plānā iekļauti pasākumi latviešu valodas apguves nodrošināšanai reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem."

Tāpat ir vēl rīcības plāns "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam." Tajā teikts šādi: "Rīcības plāns uzsver nepieciešamību saglabāt latviešu valodu diasporā, jo īpaši nesen emigrējušajiem jauniešiem, kas saskaras ar integrēšanās un asimilēšanās procesiem mītnes valstīs. Tādēļ latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana un latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšanā pasaulē pieder pie plāna prioritārajiem pasākumiem."

Savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnēs no 2014.gada līdz 2020.gadam teikts: "Atbalsta sniegšanu diasporai latviešu valodas un kultūras apguvei, nodrošinot mācību un metodisko materiālu veidošanu, pedagogu profesionālo pilnveidi, vecāku izglītošanu un informēšanu, valodas apguves nometnes bērniem, kā arī atbalstu diasporas skolām."

Ir vēl arī Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam, kurā arī teikts, cik svarīgi ir atbalstīt latviešu valodu diasporā.

Un no visas dokumentu kaudzes izriet – nav ne mazāko šaubu, ka Latvija dara visu, lai latviešu valoda ne Īrija, ne Lielbritānija neizbeigtos.

Cik daudz latviešu bērnu ir Īrijā un Lielbritānijā?

Valsts politika, lai latviešu valoda starp Īrijā un Lielbritānijā dzīvojošajiem neizzustu, ir varena, taču valstij  nemaz nav statistikas par to, cik vispār Īrijā un Lielbritānijā ir skolas vecuma bērnu. Proti, latviešu, kuriem  latviešu valodu derētu apgūt un nostiprināt, kuri gan dzimuši tur, gan aizbraukuši kopā ar vecākiem. Līdz ar to šos datus atliek tikai minēt.

Pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) datiem, kopumā 2015.gadā no tiem bērniem, kuri ir dzimuši Latvijā un kuriem tā kā būtu jāmācās Latvijas skolās, trūkst apmēram 13 000. Visticamāk, viņi ir ārzemēs, bet kurās valstīs tieši – neviens nezina.

Skatoties valstu griezumā, pēc dažādām aplēsēm, uz dzīvi Īrijā pārcēlušies apmēram 30 000 Latvijas iedzīvotāju. Pēc Latvijas vēstnieka Īrijā Ginta Apala teiktā, bērnu skaits no tiem ir apmēram piektā daļa jeb apmēram 6000. Tiesa, neskaitot tos, kas vesti līdzi, pašā Īrijā kopš 2005.gada jau dzimuši 4500 bērnu, kas reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Tātad, visticamāk, bērnu skaits varētu būtu lielāks.

Par situāciju Lielbritānijā aplēšu ir vēl mazāk. Lēsts, ka tur uz dzīvi pārcēlušies apmēram 100 000 latviešu, un, saskaņā ar vēstniecības datiem, ik gadu piedzimst vēl apmēram 2000 "mazo latviešu". Ja pielieto kaut vai Īrijas proporciju – viens bērns pret četriem pieaugušajiem, kopskaits – ne mazāk kā 20 000.

Un aptuvenais rezultāts par abām valstīm – tātad vismaz 25 000 pirmsskolas un skolas vecuma bērnu, kuriem saskaņā ar Latvijas valsts politiku derētu mācīties latviešu valodu. 

Latvijas atbalsts – 0,8 eiro vienam bērnam gadā

Vērtējot to, cik liels ir Latvijas faktiskais devums latviešu valodas saglabāšanā, konkrēti Lielbritānijas un Īrijas latviešu diasporā, aina vairs nav tik iepriecinoša kā skaistās tēzes uz papīra.

Viens no galvenajiem Latvijas valsts ieguldījumiem šo bērnu latviešu valodas apguvē ir nedēļas nogales skolas dažādās Lielbritānijas un Īrijas pilsētās, ko izveidojuši paši diasporas pārstāvji. Skoliņu it kā daudz -  katrā valstī vairāk nekā desmit, un Latvijas valsts politika tām paredz atbalstu.

Par saņemto naudu var līdzfinansēt telpu īri, segt skolotāja ceļu izdevumus un citas izmaksas, ja vien skola apsolās, ka būs arī vecāku līdzfinansējums – vismaz piecu eiro apmērā par vienu stundu vienam bērnam.

Latvijas valsts tiešais atbalsts šīm skolām Īrijā pērn bija 11 396 eiro, bet Lielbritānijā – 8662 eiro.

Latvijas kopējais devums vismaz 25 000 Latvijas bērnu, kas atrodas Lielbritānijā un Īrijā, lai viņi apgūtu latviešu valodu, ir 0,8 eiro gadā.

Analizējot finanšu piešķīrumus gan skolām Īrijā, gan arī Lielbritānijā, atklājas vēl cita realitāte. Īrijā valsts finansējumu kopumā ieguvušas tikai astoņas skolas, kuras kopumā regulāri apmeklē 243 latviešu bērni.

Arī Lielbritānijā Latvijas atbalstu saņēmušas astoņas skolas ar 270 bērniem. Tātad faktiski valsts atbalsts tiek sniegts nedaudz vairāk kā 500 bērniem, kas Rīgā ietilptu vidēji lielā skolas ēkā un kas veido tikai apmēram 2% no visiem Lielbritānijā un Īrijā dzīvojošajiem bērniem.

Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā pārstāvis Māris Pūlis gan norādījis, ka kopumā abās valstīs ir 34 nedēļas nogales skolas ar apmēram 900 bērniem. Tātad ne visas pretendē un ne visas saņem Latvijas valsts finansējumu.

Taču bērnu skaits, kas tajās mācās, pret apmēram 25 000 kopējo bērnu skaitu vienalga ir gaužām niecīgs. Paši klaida latviešu pārstāvji pauž, ka labākajā gadījumā šajā skoliņās iet labi ja 10% no visiem latviešu bērniem.

Ne visi tām redz jēgu, daudzi uz tām bērnus arī neved, jo tas prasa papildu piepūli, un, tā kā tās notiek brīvdienās, cilvēki labāk izvēlas atpūsties.

Tiesa, jāatzīmē, ka šī skolas nauda nav gluži vienīgais valsts atbalsts. Vēl daļa budžeta naudas ir paredzēta mācību grāmatām, skolotāju kursiem Latvijā, kā arī dažādu vasaras nometņu rīkošanai, kam pieejami līdzekļi arī no Sabiedrības integrācijas fonda, taču šie līdzekļi pieejami projektu formā un nav regulāri.

Piemēram, Sabiedrības integrācijas fondā diasporu aktivitātēm šogad pieejami 126 000 eiro, bet šī nauda paredzēta visiem klaida latviešiem, ne tikai dzīvojošajiem Īrijā vai Lielbritānijā.

Atsevišķu finansējumu diasporas atbalsta programmai vēl novirzījusi arī Ārlietu ministrija, lai nodrošinātu latviešu valodas mācību stundas Tulovas pilsētas skolā Īrijā. Tas ir eksperimentāls modelis, kurā latviešu valoda pirmo reiz tiek mācīta nevis nedēļas nogales skolā, bet kā fakultatīvs priekšmets īru skolā. Bet arī šie nav nekādi miljoni – Ārlietu ministrijas finansējums ir precīzi 3000 eiro.

Līdz ar to "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Es esmu latvietis" secina – pretēji daudzajos dokumentos sarakstītajām latviešu valodas prioritātēm diasporas vidū,

naudas, lai piepildītu šīs visas skaistās tēzes, Latvijas valstij nav vai arī tā īsti to negrib dot, un vienīgā cerība, ka latviešu valoda bērniem tiek mācīta un tā tiek aktīvi lietota ģimenēs.

Tomēr, kā ziņoja raidījums, Īrijā un Lielbritānijā dzīvojošajās ģimenēs latviešu valodu mēdz izmantot tikai mājās, bet ārpusē saziņa lielākoties notiek angļu mēlē. To "Aizliegtais paņēmiens" noskaidroja, Īrijā un Lielbritānijā uzrunājot latviešu ģimenes, tostarp gan vecākus, gan arī pašus bērnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti