Panorāma

Žurnālistikai paredzētas atkāpes datu regulā

Panorāma

Spriež par darba samaksas izmaiņām mediķiem

Sācies centralizēto eksāmenu laiks

Latviešu valodas eksāmenā mazāk standartjautājumu; satraukums gan nemainīgs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Aptuveni 15 000 jauniešu otrdienas rīts sākās ar lielāku kņudoņu pakrūtē, nekā ierasts. Otrdien 12. klases kārtoja centralizēto valsts pārbaudes darbu latviešu valodā. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Gundars Catlaks norāda, ka šogad būtiski uzlabota eksāmenu materiālu drošība. Ja notiks noplūde, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, beidzot būšot iespēja pateikt, no kuras skolas tas ir noticis.

Ik gadu valsts pārbaudes darbu jautājumi un uzdevumi mainās.

Viena no būtiskākajām izmaiņām - arvien vairāk tiek iekļauti jautājumi, kas nepieļauj standartatbildes.

“Mums palielinās tādu jautājumu īpatsvars, kuri ir vērsti uz kritisko domāšanu un spriestspēju, uz problēmu risināšanu nestandarta situācijās,” stāsta VISC vadītājs Gundars Catlaks.

Ventspils mazākumtautību latviešu valodas skolotāji secina – lielākais klupšanas akmens mazākumtautību bērniem ir domraksts. Tajā pieļaujot daudz kļūdu, var zaudēt nozīmīgos punktus. “Es saprotu visu, kas ir rakstīts. Vienīgais – pēc likuma es varu izdarīt visu – bet, ja tur rodas āķīgi jautājumi, tad uzreiz ir problēmas,” stāsta Ventspils 2. vidusskolas 12. klases skolnieks Dimitrijs.

Rīgas 3.Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni šodienas eksāmena darbu vērtē kā vidēji grūtu. “Es neteiktu, ka bija baigi viegli. Bija kur padomāt. Bet arī neteiktu, ka baigi grūti,” norāda Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas skolniece Laima Santa Dravniece.”

Viņu papildina Elza Dābola – vēl viena 3. Valsts ģimnāzijas skolniece. “Mums bija izmēģinājumu darbs, kas bija ļoti līdzīgs šim darbam. Tas pats formāts. Tāpēc jau viss bija skaidrs, kādi uzdevumi būs, un tas ļoti palīdzēja, tāpēc apmēram viss bija skaidrs, ko rakstīt un kā,” klāsta Dābola.

Ik gadu mainās paņēmieni, ar kādiem tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas.

Taču tas, kas paliek nemainīgs – lielāks vai mazāks satraukums pirms eksāmena.

Klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa norāda – eksāmens nav ikdiena tāpēc satraukumam ir jābūt. Tas mobilizē. Pirms eksāmena nevajadzētu mēģināt pārmērīgi atslābināties. Tāpat jāsaprot, ka satraucas visi, tikai katrs to izrāda citādāk. “Visklasiskākā lieta ir elpošana. Neaizmirsti izelpot, jo mēs stresa reakcijās bieži vien aizmirstam izelpot un tikai tad, kad izgājām no eksāmena - izpūtām, ja var to darīt ātrāk. Tas palīdz,” iesaka Ābeltiņa.

“Noteikti ir kārtīgi jāizguļas un ar svaigu galvu jāiet uz eksāmenu,” saka Rīgas 3. valsts ģimnāzijas skolnieks Ričards Krūklis. “Nav pārāk bieži par to jādomā, jo tas sasprindzina, un tu nespēsi maksimāli labi uzrakstīt darbu. Galvenais ir jābūt mierīgam, un viss būs kārtībā,” stāsta Krūklis. Savukārt cits šīs skolas skolnieks Roberts Salenieks norāda, ka galvenais ir mācīties. “Mācies, tad tu zini, ka būs labi, un nav tas uztraukums. Bet, ja tu neesi mācījies, tad vajadzētu būt uztraukumam,” norāda Salenieks.

Savukārt tuviniekiem Marija Ābeltiņa iesaka nesatraukties līdz ar bērnu vai mazbērnu, bet uzmundrināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti