Atvadoties no mirušā tuvinieka, latviešiem ir ierasts rīkoties pēc sen pieņemtajām tradīcijām, organizējot bēru ceremoniju ar tuvākajiem cilvēkiem un aizgājēju guldot zemē zārkā. Tomēr Covid-19 pandēmijas ietekmē izveidojušās jaunas tendences, kas ierasto tradīciju tuvākajos gados var mainīt.
Kā stāsta Latvijas Apbedītāju asociācijas priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds, pēdējo divu gadu laikā Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un pieejamie naudas līdzekļi bēru rīkošanai ir noteicošais faktors, kāpēc vairs netiek rīkotas tik lielas bēres kā pirms 10 gadiem, tomēr pagaidām cilvēki turpina pieturēties pie tradīcijām un lielas izmaiņas apbedīšanas jomā netiek novērotas.
“Ja reiz zināmas tradīcijas eksistē, tad tās arī krasi nemainās. Varbūt tur dažas tehniskas lietas – periodā, kad mums bija pandēmijas noteiktie ierobežojumi, cilvēki vairāk izmantoja krematorijas pakalpojumus, bez ceremonijas, ar domu, ka pēc tam urniņu apbedīs kapos tad, kad varēs – ar cieņu un godu, bet īstenībā tur nekādas tādas tendences, kas būtu raksturīgas pēdējam laika posmam, es nenovēroju. Ja es atceros – vēl pirms gadiem 30 šad un tad paņēma pūtēju kvartetu kapos, lai nospēlē, vai vīru vokālo kvartetu, lai nodzied, tad, gadiem ejot, tas pieprasījums ir sašaurinājies tīri arī finansiālu apsvērumu dēļ,” stāsta Štreihfelds.
Arī Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla atzīst, ka apbedīšanā nav mainījušās ierastās tradīcijas, un, lai gan mūsdienās Latvijā pieaug kremāciju skaits un tiek aktualizēta iespēja apglabāt zemē urnu, tādējādi kapsētās aizņemot mazāk teritorijas, cilvēki šo iespēju pašlaik tik aktīvi kā citās valstīs vēl neizvēlas un turpina aizgājēju apbedīt zārkā.
“Jāatzīst – laikam nemaz tik ļoti daudz neizvēlas, kā varbūt mēs vēlētos. Jebkuras pašvaldības interesēs būtu izvēlēties šo uguns apbedīšanu, jo tas samazina resursus, ka tiek aizņemtas attiecīgās teritorijas, bet Latvijā šī tendence tik ļoti, ļoti aktīvi nepieaug, salīdzinot ar, teiksim, Igauniju vai ar kādu citu Eiropas valsti. Latvijā tomēr klasisko apbedīšanas veidu izvēlas joprojām, un vēl, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par to, ka jebkuram ir tiesības saņemt bezmaksas kapavietu, un zārka apbedījums atšķirībā no Eiropas valstīm ir salīdzinoši lēts pakalpojums, viņi nav īsti motivēti izvēlēties urnu apbedījumu,” skaidro Zēla.
Tomēr Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi bēru organizēšanu, un ierobežojumu dēļ arvien vairāk cilvēku, lai nodrošinātu mirušā apbedīšanu, vēlas veikt visus vajadzīgos pakalpojumus attālināti.
“Var teikt, ka cilvēki pieraduši pakalpojumus pieteikt attālināti. Nav tā kā iepriekš, kad bija obligāti jānāk uz biroju un attiecīgi arī jāsarunā un jāizvēlās visi nepieciešamie piederumi un tā tālāk, lai nodrošinātu bēres. Pašlaik ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki risina jautājumus attālināti, tātad sazvanoties, sarakstoties un samazinot tādas liekās kustības, ja var tā izteikties,” norāda uzņēmuma “Krematoriju apvienība” valdes loceklis Edgars Timpa.
Arī bēru mielastos ir notikušas izmaiņas. Ēdināšanas uzņēmuma “Svētki jums” banketu organizators Edijs Orlovskis stāsta, ka pandēmijas ietekmē ir ne tikai samazinājies pieprasījums pēc bēru mielastiem, bet arī mainījies tradicionālais veids, kā tos rīkot.
“Pirmkārt, to [bēru mielastu] nav tik daudz, salīdzinot ar to, kā bija agrāk, teiksim, pirms gadiem desmit tā tendence noteikti bija lielāka, bet principā arī tas koncepts bēru mielastiem šobrīd ir pamainījies. Gan jau, ka tas ir saistīts ar situāciju pasaulē, ka tāds bēru mielasts savā tradicionālajā ietvarā, kur atnāk pieminēt visi pie viena kopēja galda aizgājušo, ir stipri pamainījies, un varētu arī teikt, ka tas ir modernizējies. Šis koncepts ir vairāk uz ēdināšanu stāvus tuvumā apbedīšanas vietai. Lielākoties, jā, mēs esam saskārušies ar to, ka tās ir vairāk mazas un varbūt pat aukstās uzkodas tikai un bez siltajiem ēdieniem,” stāsta Orlovskis.
Ņemot vērā cenu pieaugumu visā pasaulē, paaugstinās arī apbedīšanas pakalpojumu izmaksas, tomēr, kā norāda uzrunātie pārstāvji, cilvēki ir saprotoši un ir gatavi maksāt vairāk, lai pienācīgi atvadītos no aizgājēja.
