Panorāma

Eiro Latvijā: kā izvairīties no krāpniekiem?

Panorāma

Jaunais veiksmīgais zemnieks Madlienā

Kā klājas latviešiem Gruzijā?

Latvieši svin Ziemassvētkus arī Gruzijā, bet biedrībai trūkst valsts atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ar bērnu ludziņu "Vecīša cimdiņš", štovētiem kāpostiem un speciāli gatavotu saldskābmaizi - tā Ziemassvētkus nosvinējuši latvieši Gruzijā. Svinības notika Latvijas vēstniecībā, jo Gruzijas latviešu biedrībai joprojām nav savu telpu. Tai nepietiek līdzekļu pat telefona sarunu apmaksai, kur nu vēl telpu īrei.

Nežēlojot ne laiku, ne personīgos līdzekļus jau daudzus gadus par biedrību gādā Regīna Jakobidze, kas Gruzijā dzīvo 38 gadus, un 14 no tiem bija arī Latvijas goda konsule. Viņa joprojām ir tā, kura kopā pulcē un satur latviešus.

Gruzijā aptuveni 78 ģimenēs viens ir tīrs latvietis, biedrībā ir aptuveni 200. „Latviešu biedrībai vienā vēstulē uzrakstīju, ka esam pēdējiem no mohikāņiem. Bet es stipri kļūdījos," stāsta Jakobidze.

Pēdējos gados latviešu pulku Tbilisi papildinājuši diplomāti, starptautisko organizāciju pārstāvji un uzņēmēji. Agris un Oskars Gruzijā ieradās kā brīvprātīgie, lai Eiropas programmas ietvaros veicinātu kontaktus starp Eiropas valstu un Gruzijas jauniešiem. Nu abi ir uzņēmēji Gruzijā. Agris nodarbojas ar tūrismu.
Viņš atklāja, ka „latvieši diezgan daudz uz ziemu grib braukt slēpot, ar katru gadu aizvien vairāk".
Oskars Gruzijā dzīvo un strādā 5 gadus, viņš nodibināja konsultāciju firmu un palīdz bankām un valsts iestādēm attīstīt biznesa idejas un darboties raitāk. " Vienam vajadzīgs iemācīt darbiniekus pareizi sarunāties, citam - pareizi pārdot, pareizi prezentēt savu preci, trešajam - iemācīt analizēt, kas notiek tirgū," par savu darbu stāsta Oskars.

Tata ir ieprecējusies un Gruzijā dzīvo jau 42 gadus, viņa stāsta, ka pret Latviju Gruzijā ir cieņa. Biedrība Tatai devusi iespēju saglabāt latviešu valodas prasmi.

Gruzijas latviešu biedrība AVESOL nākamgad svinēs dibināšanas 20 gadu jubileju. Jakobidze stāsta, ka sākums bija ļoti sarežģīts. Grūtākais bija visus atrast, jo padomju laikos latvieši viens par otru neko nezināja.
Gruzijas latviešiem joprojām nav telpu, kur pulcēties. Vienīgie biedrības ienākumi ir biedru nauda, taču ar to nepietiek, lai īrētu telpas. Ja jāsanāk kopā, pulcējas Regīnas dzīvoklī. Lieli pasākumi un svētki notiek vēstniecībā.

Daudzi bērni, kuri auguši gruzīnu - latviešu ģimenēs, ir asimilējušies Gruzijā. Tāpēc biedrības par savu galveno uzdevumu uzskata - audzināt jauno paaudzi latviskā garā un uzturēt saites ar Latviju. Bijusī diplomāte skumīgi atzīst - Latvijas valsts atbalsts diasporai ārzemēs ir nepietiekošs, lai gan par integrāciju oficiāli atbild četras ministrijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti