“Tā bija viena traki dulla ideja un eksperiments,” par pirmo vakaru saka viena no organizatorēm, latviešu biedrības “Saime” (Vācija, Štutgarte) valdes priekšsēdētāja Laura Putāne.
“Paši nezinājām, kā tas beigu beigās izvērsīsies, bet sanāca tik labi un visiem tā patika, ka domājam šo tradīciju ne tikai turpināt, bet arī paplašināt.”
“Saime” projektā pārstāv diasporas pusi, lai gan Laura uzsver – šis pasākums ir lielisks ar to, ka šeit netiek dalīti “Latvijas latvieši” un “ārzemju latvieši”: “Man ir bijusi pieredze pasākumos, ka nereti tas tomēr tā notiek… Un ir brīnišķīgi, ka šeit nekāda dalījuma nebija! Bijām vairāk nekā simt latvieši no 15 valstīm, daudzi arī no Latvijas, pasākumu internetā noskatījās divi tūkstoši, un neradās sajūta, ka tas būtu “diasporas pasākums”. Nē, bija fantastiskas kopības sajūta!”
Iedvesmu smeļas jaunlatviešu sanākšanās
Ideja par šāda veida sanākšanu radusies, protama lieta, izolācijas laika iespaidā, kad nav iespēju satikties un ļoti pietrūkst radošo aktivitāšu un kopīgu projektu. “Uz 4. maija svētkiem mūsu biedrība rīkoja virtuālu tikšanos un koncertu ar grupu “Baritoni”. Mums tik ļoti pašiem patika, ka urdīja doma – vajag kaut ko un kaut kā turpināt, paplašināties… Ar fonda “Viegli” pārstāvjiem es sapazinos vēl 2017. gadā, kad tiku izvirzīta nominācijai novadpētniecībā “Kedas”, fonds toreiz pirmo gadu meklēja aktīvus un radošus cilvēkus diasporā. Tā arī turpinājām draudzēties. Uzrakstīju pavasarī viņiem, ka ir doma rīkot kopīgus vakarus, sarunas vai ko līdzīgu, un viņi priecīgi atbildēja – re, kā, mēs jau sen domājām, ka vajadzētu kaut kā arī diasporu iesaistīt un sadarboties! Runājoties arī nonācām līdz šim projektam," stāsta biedrības “Saime” vadītāja.
Vairāk par fonda “Viegli” iniciatīvu "Kartupeļu Lauka radio: un iespēja klausīties to tiešsaistē: https://fondsviegli.lv/lv/radio.
Tā nu Latvijas pusi pārstāv fonda iniciatīva “Kartupeļu lauka radio” (KLR), medijs stāstiem un izklaidei, ar kura palīdzību Imanta Ziedoņa muzejs kopā ar fondu “Viegli” iedzīvina dzejnieka vērtības par cilvēkiem un kultūru.
Arī ideja rīkot tieši “Latviešu vakarus” nākusi no KLR puses. Par iedvesmu ņemtas kādreizējās jaunlatviešu tikšanas Tērbatā, kuru rindās bija tādas izcilas personības kā Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Krišjānis Valdemārs. Kad 1856. gadā viņi kopā ar citiem dedzīgiem jauniešiem sāka tikties tā saucamajos “latviešu vakaros” Tērbatā, viņiem, protams, nebija ne jausmas, cik nozīmīgas tās izvērsīsies nākotnē. Viņu pulcēšanās interese bija “…vairāk turēties kopā, izrunāties par šām un tām lietām, kas mūsu tautai varētu derēt par prāta cilāšanu, un tādā modē mēs, latvieši, jo dienas varētu vairāk uz priekšu tapt”.
Izceļ saulītē aizrautīgas personības
Un kādēļ lai latvieši nepulcētos savam prātam un līksmībai arī mūsdienās? Tikpat dedzīgi tapa noorganizēta pirmā “Latviešu vakara” mūsdienu versija. Lai tas nebūtu tikai burziņš, piedomāts gan pie scenārija, gan satura. Pasākums notika četrās daļās, ar tiešraidi un moderāciju no Ziedoņa bibliotēkas. Vakara vadību uzņēmās Emīls Lukjanskis, KLR vadītājs. Pirmā daļa bija iecerēta kā izzinošā, un likumsakarīgi, ka centrālā vieta tika atvēlēta vienam no kādreizējo “latviešu vakaru” dalībniekam Krišjānim Baronam, par kura studiju gaitām, sabiedriskajām aktivitātēm un Dainu skapja idejas īstenošanu stāstīja fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.
Jāpiebilst, ka fonds arī mūsu laikos meklē ideālistus, darītājus, iedvesmotājus un aicina līdzcilvēkus sūtīt stāstus par personībām, lai par tādiem ļaudīm uzzinātu arī citi. Tā ir mūsdienīga sekošana Ziedoņa savulaik izteiktajam aicinājumam “uz Raiņa drosmi: meklēt metodiski citādu pozitīvo varoni.”
Laura Putāne piemetina: “Mēs no savas puses gribam likt uzsvaru arī uz personībām diasporas latviešu vidū.
Un vēlētos arī “Latviešu vakaros” katru reizi pastāstīt par kādu ārvalstīs mītošu tautieti, kas paveicis vai veic lielas lietas, varbūt ne tik lielas, bet aizraujošas, interesantas, nozīmīgas; kas iedvesmo ar savu personību un kura ieguldījums jāceļ saulītē.”
Pasākuma otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas filmām, mūziku, Ziedoņa citātiem, Latvijas pilsētām. “Mums pašiem sākumā bija nedaudz bail, kā nu tagad būs, kurš būs gudrāks, kurš ne tik, bet “Ziedoņa klase” ar savu skolotāju Elizabeti Pavlovsku to bija tik fantastiski sagatavojuši un vadīja, ka pat tad, ja nezināji, nejuties slikti!” Laura smejas. Arī vēlāk, saņemot atsauksmes, prāta spēlēm veltīti tikai pozitīvi komentāri – izdevies apvienot gan erudīcijas pārbaudi, gan jaunu zināšanu apguvi, gan sacensību azartu, gan arī jauku laika pavadīšanu.
Īstas diskobumbas un dejas līdz pusnaktij
Kā pieklājas visos pasākumos, pēc tam sekoja izklaidējošā daļa, kurā bija brīnišķīga iespēja virtuāli sadziedāties ar Renāru Kauperu un Goran Goru. Tā kā nav nevienas interneta platformas, kas piedāvātu iespēju no dažādām vietām dziedāt kopā sinhroni, pēc nelielas galvu lauzīšanas rasts risinājums – visi dalībnieki izslēdza mikrofonus, katrs dzirdēja profesionālos mūziķus, kuriem ekrānā blakus bija lasāmi arī dziesmu vārdi, un varēja no sirds izdziedāties līdzi savās mājās, kā var, grib un māk, bez liekas kautrēšanās.
“Bet kas mani personīgi visvairāk no šī pasākuma pārsteidza – diskotēka!” atceras Laura.
Scenārijā kā noslēdzošā bijusi paredzēta diskotēka, un patiešām tā arī bijusi īsta diskotēka, nevis tikai mūzika fonā. KLR studijā bija sagādāta atbilstoša tehnika un gaismas, dīdžejs Artūrs Pudāns atbilstoši notikuma uzstādījumam atskaņoja tikai latviešu dziesmas. “Un es pat nezinu, kā tas vilnis aizgāja, bet sākās tā-ā-āda virtuālā dejošana! Cilvēki arī savās mājās ieslēdza krāsainas lampiņas, sadabūja aksesuārus, dažam labam pat diskobumba parādījās nez no kurienes. “Zoom” ir tā labā iespēja, ka redzi visus, kas piedalās, tādos kā lodziņos. Tu redzi, kā citi dejo, kāds ieraksta kādu foršu komentāru, un nemani, kā pats jau smaidi, dziedi un lec! Nodejojām līdz pusnaktij, un tik slapja mugura man sen nebija bijusi,” atzīstas Laura, kura dejošanā nemaz nav tāda iesācēja, jo Vācijā vada divus latviešu tautas deju kolektīvus.
Pirmo virtuālo “Latviešu vakaru” ierakstā iespējams noskatīties "Facebook" lapā.
Piektdien, 19. jūnijā, plkst. 20.15 pēc Latvijas laika organizatori aicina ikvienu latvieti jebkurā pasaules malā pievienoties otrajam “Latviešu vakaram”.
Tas notiks tieši tāpat tiešsaistē, izmantojot “Zoom” platformu. Paredzēta kopīga gatavošanās vasaras saulgriežiem un Jāņu vakaram, vakara odziņa – vienkāršas svētku receptes; atkal jau īpaši gatavotas prāta spēles, sadziedāšanās un latviešu diskotēka.
Dalība pasākumā ir bez maksas, bet reģistrācija (tehnisku un organizatorisku iemeslu dēļ) ir obligāta. Tie, kas nevēlas piedalīties, var kļūt par KLR organizētās tiešraides skatītājiem tiešsaistē KLR profilā sociālajā tīklā “Facebook”.
Vakarus vēlas veidot kā tradīciju
Organizatori “Latviešu vakarus” vēlas paturēt kā ilgstošu tradīciju, neatstājot to tikai kā ierobežojumu laika projektu.
“Protams, virtuālā tikšanās nevar aizstāt personisko klātienes tikšanos, un tas tā nav domāts! Bet… Katrs jau ikdienā darbojas savā valstī, kopienā, ir draugu loks, savas tradīcijas. Bet ir draugu un paziņu loks no citām valstīm, iepazīts kādos lielos pasākumos.
Reālajā dzīvē vienuviet visus tos cilvēkus varētu satikt varbūt reizi piecos, desmit gados kādā grandiozā pasākumā.
Un šī ir iespēja viņus visus redzēt, sarunāties, pat neizejot no mājas. Un iepazīt jaunus draugus! Tieši šīs sajūtas, es teiktu – papildu tikšanās sajūtas dēļ gribētos, lai šis pasākums turpinās. Turklāt tas nav vienkāršs burziņš, bet organizēts un ar pievienoto vērtību,” saka Laura un atklāj arī savu slepeno vēlmi: “Mans lielākais sapnis tomēr ir, ka šie “Latviešu vakari” notiktu regulāri virtuālajā vidē, bet reizi gadā vai divos mēs visi, kas tur piedalījušies, tiktos klātienē Latvijā tādā īstā latviešu vakarā zaļumos, varbūt Ziedoņa muzejā Murjāņos, ar visādām radošām, izzinošām nodarbēm, un beigās izpriecātos īstā ballītē!”
Notikumu rīko “Kartupeļu lauka radio” sadarbībā ar latviešu kultūras biedrību "Saime" Štutgartē. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Vairāk par latviešu kultūras biedrību “Saime” Vācijā: https://verein-saime.de/biedriba/
