Viņš uzsvēra, ka vēlēšanu leģitimitāte ir apšaubāma tā dēļ, ka daudzi vēlētāji nesaņēma uzaicinājumus balsot. "Pretenzijas uzrakstījām CVK un gribam, lai vēl vienu dienu atļauj cilvēkiem vēlēt, pēc divām nedēļām sestdienā," teica Rubins.
Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns savukārt norādīja, ka vispirms ir jāsaprot, kas īsti notika. "Šis gadījums nevar palikt bez atbildīgajiem. Pašvaldībās tūkstošiem cilvēku dusmās aizgāja nenobalsojuši no iecirkņiem. Kādi 3 - 5% nenobalsoja," pauda Smiltēns.
Politiķis norādīja, ka notikušais tiks izvērtēts. "Esmu runājis ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Viedokļi ir diametrāli pretēji. Jāskatās, ko nozīmē zaudētie procenti," tā Smiltēns.
Oficiālie vēlēšanu rezultāti kļūs zināmi naktī uz pirmdienu, kad svētdien beigsies vēlēšanas Itālijā. Balsot vēlēšanās Latvijā bija iespējams 954 iecirkņos. Vēl 46 iecirkņi bija pieejami vēlētājiem ārzemēs.
Trīs dienas - trešdien, ceturtdien un piektdien - notika iepriekšējā balsošana. Šajās dienās pie urnām devušies vismaz 157 448 jeb 11,15% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. 2014.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.
Kopumā EP vēlēšanās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kuriem jāizraugās 751 deputāts, kas tos nākamos piecus gadus pārstāvēs EP.
