Pagājušajā gadā baltā galdauta svētki tika svinēti šaurākā lokā, bet Londonā šogad pirmo reizi uz baltā galdauta svētkiem ''Daugavas vanagu'' fonda namā tika aicināti visi tautieši.
Par godu svētkiem notika koncerts, kurā piedalījās Londonas latviešu koris, deju kolektīvi "Salenieki" un "Jautrais pāris", kā arī Londonas latviešu skola.
4. maijā savu ceļojumu pa Lielbritāniju uzsāka Latvijas karogs, kas, ierodoties no Kanādas vispirms Dublinā, diemžēl bija nedaudz cietis.
“Laikam vienkārši bija mētājuši to kasti, to futlāri, kas ir diezgan liels un smags. Kopā viņš sver 18 kilogramus, un tā smukā augša ar trim zvaigznēm. Tur kaut kas bija nolauzts, un tas rullis, ar ko ierullē karogu, lai viņš smuki turas. Arī tur viena pusīte bija nolauzta,” norāda Londonas latviešu kora diriģente Lilija Zobens-Īsta.
Taču Dublinā viss tika salabots, un nu karogs ir gatavs apciemot septiņas Lielbritānijas pilsētas.
Lielbritānijā 4.maijs nav brīvdiena, daudzi nebija varējuši ierasties, tādēļ skatītāji bija ļoti apmierināti par to, ka visiem šoreiz sēdvietu pietika un varēja netraucēti izbaudīt koncertu.
“Nezinu, vai kāds, kas nekad nav gadiem dzīvojis ārpus Latvijas, var to saprast - tās emocijas, kuras tevi piepilda, kad tu pēkšņi no vienas vides, kur pilnīgi cita kultūra, pilnīgi cita daba, cita vide, esi iekšā tā kā latviešu Dziesmu un deju svētkos,” norāda Londonas tautas deju kolektīva “Salinieki” vadītāja Dace Jankova-Priede. ''Visapkārt viss latviski. Un sirdī tādas trīsas, un citreiz iet cauri tādi viļņi, kad koris dzied, iet tādi viļņi cauri…,” pauda Jankova-Priede.
Pēc koncerta visi tika aicināti pie galda, kur kopīgi bija sarūpēts cienasts. “Pagājušajā gadā Baltā galdauta svētki Londonā tika svinēti dažādākās vietās. Koris svinēja vienā vietā, skoliņas svinēja savā laikā, tad šis ir izvēlētais vakars un pareizais datums, kad mēs visi esam kopā,” komentē Londonas latviešu skolas vadītāja Avita 0’Donela.
Svētki tautiešiem svešumā ir tas brīdis, kad var satikt sen neredzētus draugus un iegūt jaunus. “Latvieši, kuri dzīvo ārpus, vairāk piekopj kultūru un ir tuvāki tai. Viņi biežāk dzied un dejo un apmeklē šādus pasākumus, nekā dzīvojot Latvijā,” norāda Jankova-Priede.
