Panorāma

Latviju sveic daudzu valstu līderi

Panorāma

Panorāma

Ierobežojumu laikā svin sūtot kartītes

Latvieši Lielbritānijā valsts svētkus svin, sūtot kartītes

Valsts svētkus svin arī aiz Latvijas robežām. Lielbritānijā svētku sarīkojumi Covid-19 ierobežojumu dēļ notikt nevar, bet latviešu organizācijas cenšas izdomāt visdažādākos veidus, kā radīt sev svētku sajūtu. Tā Birmingemā, kur saslimstība ar koronavīrusu ir viena no augstākajām valstī, latviešu kopiena "Sakta" sagatavojusi ne tikai virtuālu sveicienu, bet arī pašu gatavotas kartītes.

Svecīte mājas logā un kartīte ar Latvijas kontūru liecina, ka šajā mājā svin Latvijas dzimšanas dienu. Taču šeit top arī sirsnīgi sveicieni citiem tautiešiem valsts svētkos.

Viss iesākās pirms četriem gadiem, Birmingemas latviešu kopienai vēloties sveikt kādreizējos Daugavas Vanagu biedrus 18. novembrī.

"Mēs sanācām kopā kartīšu darbnīcās un lielā Latvijas kartē atzīmējām, no kurienes esam nākuši. Ar stāstiem, mūziku un sarunām par Latviju veidojām kartītes.

Tās bija tādas mazākas darbnīciņas, gan dejotāji sanāca kopā, gan bērni bērnu rītos runāja par Latviju. Mēs stāstījām, kāds ir Latvijas ģerbonis, himna, karogs, un runājām par Latviju, vai viņiem kāds Latvijā dzīvo, vai ir bijuši Latvijā," sacīja Birmingemas latviešu kopienas "Sakta" līdere Lita Temistokleusa.

Par lielu pārsteigumu pašiem arī pretī tika saņemtas daudzas kartītes.

"Mēs saņēmām kundzes pašas veidotu kartīti svētkos ar skaistu ierakstu iekšā, kur stāstīja par to, ka savu mūžu šeit, Anglijā dzīvojot, nav saņēmusi kartīti ar apsveikumu 18. novembrī. Un tur iekšā bija rakstīts, kā viņa ceļojusi, kā braukusi uz latviešu skolu, un tāpēc viņa zina latviešu valodu, jo viņa dzimusi šeit, Anglijā. Un arī viņai meita ir dzimusi Anglijā, un arī meita runā latviski, pamazām mācās, iet kursos," stāstīja kopienas "Sakta" līdere.

Lielākā daļa šogad darināto apsveikumu jau nonākuši pie adresātiem. "Kā mēs to zinām? Jo mums ir mūsu "Facebook" lapa, Birmingemas kopiena "Sakta", kurā tautieši liek "paldies" sveicienus, safotografē saņemtās kartītes," teica Temistokleusa.

Kopš pandēmijas sākuma latviešu kolektīviem nav bijis iespējams tikties, jo nepārtraukti ir dažādi aizliegumi. Turpat skapī sen neaiztikti stāv deju kolektīva tautastērpi un mācību grāmatas bērnu rītiem.

"Pietrūkst visvairāk droši vien satikšanās. Iespējas ieskatīties kādam acīs, iespējas sarokoties, iespējas apskauties, satikties klātienē vai nu kādā radošajā pulciņā, vai nu kāda aktivitātē.

Tāpat mūsu bērniem ir svarīgi redzēt, ka šī valoda eksistē, ka vēl kāds runā šajā valodā, līdz ar to, sanākot kopā, esot citā vidē, viņi piespiežas vairāk šo valodu izmantot. Tā mums ļoti pietrūkst," atzina Temistokleusa.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt