No latviešiem šādu uzskatu pauduši 45%, savukārt no cittautiešiem tā domā tikai 26%. Vairkā zaudējumu nekā ieguvumu no valsts dalības ES saskata 40% cittautiešu un 26% latviešu. Cittautiešiem arī salīdzinoši biežāk nav bijis konkrēta viedokļa šajā jautājumā – tādu atbildi snieguši 34%, savukārt latviešu vidū viedokļa par to nav 29%.
Kopumā no aptaujātajiem vairāk ieguvumu no dalības ES saskata 37%, zaudējumus – 32%, bet viedokļa par to nav 31% iedzīvotāju.
Salīdzinot dažādu paaudžu uzskatus, respondenti vecumā līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie norādījuši, ka Latvija no dalības ES vairāk iegūst. Savukārt respondentiem vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem bijis visgrūtāk šādu jautājumu vispār komentēt un formulēt savu viedokli.
Eksperti norādījuši, ka viens no indikatoriem, kas izskaidro iedzīvotāju nostāju šajā jautājumā, ir tas, kādu labumu viņi jutuši no ES fondu līdzekļu pieejamības. Latvieši biežāk nekā cittautieši – attiecīgi 17% un 10% – atzīmējuši, ka ir labi informēti par ES fondu līdzekļu sadali un izmantošanu Latvijā, par "ļoti vāji" informētiem sevi uzskata 45% cittautiešu un 35% latviešu. Tomēr lielākā daļa respondentu neatkarīgi no tautības atzinuši, ka ir vāji informēti par ES fondu līdzekļu sadali un izmantošanu Latvijā.
Salīdzinot atbildes šajā jautājumā dažādās vecuma grupās, respondenti vecumā līdz 44 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie pauduši, ka ir labi informēti par ES fondu izlietojumu. Tiesa, lielākā daļa respondentu dažādās vecuma grupās tomēr atzinuši, ka viņiem nepietiek informācijas šajā jomā.
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
