Latvieši ārzemēs vēlas stiprināt saikni ar dzimteni

200 000 desmit gadu laikā – tāda pēc aptuvenām Ārlietu ministrijas aplēsēm ir Latvijas skarbā aizbraucēju bilance. Ministrijā norāda – nevienu aiz rokas atpakaļ atvest nevaram, taču par valdības piešķirtajiem līdzekļiem darīsim visu, lai saglabātu Latviju pametušo cilvēku saikni ar mājām.

Lai arī ne tik masveidīgi kā krīzes gados, tomēr Latviju pametušo tautiešu skaits turpina augt. Taču daudzi aizbraukušie cenšas turēties kopā arī jaunajās mājās. Sazvanījām Lielbritānijas mazpilsētā dzīvojošu medmāsu Agnesi Bērziņu, kura, spītējot 50 stundu darba nedēļai, brīvajā laikā vada pašas dibinātu vietējo latviešu biedrību. Lai arī Latvijas valsts uzsver, ka vēlas atbalstīt svešumā dzīvojošos latviešus, Agnese praksē, veidojot savu biedrību, to nav izjutusi.

Es ļoti labprāt saņemtu atbalstu tieši [latviešu skoliņas] skolotājām, kas pasniegs bērniem mācību stundas. Būtu jauki, ja būtu mācību materiāli," saka Agnese.

Ārzemēs dzimušajiem bērniem nereti jau ir grūtības ar latviešu valodu, kas Agnesei bijis viens no dzinuļiem dibināt biedrību un organizēt skoliņu. Taču tas izrādījies krietni sarežģītāk nekā domāts tieši sadrumstalotās informācijas dēļ. „Kādi papīri ir vajadzīgi, kādas ir iespējas, kāds ir no Latvijas valdības pieejamais finansējums un kāda palīdzība, nosacījumi - visu apvienot vienā vietnē, lai nav jāskraida pa 101 vietni un jāmeklē. Tas viss prasa laiku, bet mēs visi arī strādājam šeit," norāda Agnese.

Aizvadītajā gadā ir dzirdēti stāsti par ģimenēm, kas atgriežas. Tomēr 200 000 aizbraucēju 10 gados ir sāpīgs zaudējums. To atzīst arī Ārlietu ministrija.

Tā jau ir izstrādājusi konkrētu plānu, kā latviešu diasporu atbalstīt tuvākajos divos gados. Ārlietu ministrs sola – tā kā šoreiz plānam apakšā ir arī nauda - 680 000 eiro – tad tās nebūšot tikai apņemšanās uz papīra, bet gan reāla palīdzība. Galvenais uzsvars likts uz saiknes saglabāšanu ar Latviju. „Tā, pirmkārt, ir iespēja nodrošināt izglītību. Lielbritānijā vien ir ļoti daudz šīs latviešu skoliņas, kur arī Izglītības ministrija daudz dara, lai palīdzētu ar mācību materiāliem. Mēs gribētu kaut kad nākotnē tur redzēt izglītības atašeju, kurš strādātu Lielbritānijā (..) Tā ir iespēja pulcēties. Ļoti daudzas Latvijas vēstniecības ir arī tādi kā latviešu centri," norāda Rinkevičs.

Lielbritānijā atrodas viena no lielākajām latviešu kopienām. Daļēji tas saistīts ar šīs valsts visai dāsno sociālo un materiālo atbalstu pat tiem, kuri tikko ieradušies un vēl ne dienu nav nostrādājuši. Vismaz tā bija līdz šim. Taču izskatās, ka nupat arī Lielbritānijai apnicis būt par mazāk turīgo Eiropas valstu iebraucēju mecenātu. „Darba meklētāja pabalsts būs pieejams tiem, kuri tiešām meklē darbu. Jūs pakļaus rūpīgai pārbaudei par atbilstību pabalsta saņemšanai. Jums būs jāspēj pierādīt, ka tiešām neatlaidīgi meklējat darbu. Ja neizturēsiet šo pārbaudi, pabalstu zaudēsiet (..) Un kā migrantam – mēs jums dosim tikai sešus mēnešus, lai atrastu darbu. Pēc šī termiņa pabalsts tiks atņemts, ja nespēsiet pierādīt, ka ne vien cenšaties, bet, ka jums ir reālas iespējas drīzumā tikt pie darba," norāda Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.

Jaunie imigranti turpmāk arī nevarēs uzreiz prasīt mājokļa pabalstu un tiks ieviesti stingrāki noteikumi vēl vairāku atbalsta formu saņemšanai. Daudz stingrāk tiks pieiets arī angļu valodas zināšanām.Šis lēmums galvenokārt saistīts ar darbaspēka pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu Rumānijai un Bulgārijai, kā rezultātā pār Apvienoto Karalisti varētu velties jauns labākas dzīves meklētāju vilnis. Taču tas atsauksies arī uz tur dzīvojošajiem latviešiem un tiem, kas vēl tikai plāno par pārvākšanos. Lielas latviešu kopienas ir arī ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā un vēl vairākās pasaules valstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti