Latvijas pilsoņi pērn vairāk vērsušies pēc dažāda veida palīdzības konsulārajā dienestā. Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu skaits, kas pastāvīgi uzturas ārvalstīs, ir pieaudzis un daudzi pilsoņi iekļūst nelaimes gadījumos vai atjauno pases, kā arī ir vairāk to, kuriem nepieciešami līdzekļi, lai varētu atgriezties dzimtenē.
Pērn pieaudzis kopējas mirušo latviešu skaits ārvalstīs, biežākais nāves cēlonis saistīts ar negadījumiem un slimībām, bet 12 valstspiederīgie izdarījuši arī pašnāvības. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis izcēla, ka turpina pieaugt arī to Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri aizturēti vai notiesāti par narkotisko vielu transportēšanu, izgatavošanu, realizāciju vai glabāšanu. Pērn ir miruši trīs jauni latvieši, pārvadājot narkotikas.
Tāpat viena no aktuālākajām problēmām ir fiktīvās laulības un cilvēku tirdzniecība, īpaši Īrijā un Lielbritānijā. Vēl dati liecina, ka iedzīvotāji vairāk lūguši palīdzību, lai atgrieztos mājās - šogad ārvalstīs izsniegto atgriešanās atļauju skaits ir vairāk nekā četri tūkstoši, lielākoties no Lielbritānijas, skaidro konsulārā departamenta vadītāja, vēstniece Līga Bergmane.
Ārvalstīs pērn dzimuši gandrīz trīs tūkstoši Latvijas pilsoņu bērnu, kas ir par teju tūkstoti vairāk nekā 2010. gadā. Arī Oskaram nesen piedzimusi meitiņa Anglijas ziemeļos un viņš bilst, ka dokumentu nokārtošana sagādājusi ne mazums problēmu un izdevumus.
Ministrijas pārstāvji norādīja, ka apzinās konsulārās palīdzības ierobežoto pieejamību ārvalstīs, taču jaunas vēstniecību nodaļas, piemēram, Lielbritānijā neplāno veidot, bet paredzēts paplašināt jau esošo vēstniecību Londonā.