Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Čehija un Krievija apmainās ar diplomātu izraidīšanu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvāņu izplatības karte novecojusi

Latvāņu izplatības karte – nepilnīga

Valsts noteikusi zemju īpašniekiem par pienākumu cīnīties ar invazīvo augu – latvāni, taču šīs indīgās sugas izplatības karte Latvijā nav atjaunota jau vairāk nekā desmit gadus. Latvāņi klāj teju 11 000 hektāru valsts teritorijas, bet darbs pie to izplatības mazināšanas intensīvi sācies vien pēdējos gados.

Pašvaldībās meklē dažādus risinājumus latvāņu iznīcināšanai, piemēram, nodokļu atvieglojumus zemju īpašniekiem, taču tas nav vienīgais risinājums, kā izskaust indīgo augu. Tiesa, jau 13 gadus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) neveic latvāņu teritoriju plānveida monitoringu.

"Kopš 2008. gada VAAD nav piešķirts finansējums latvāņu uzmērīšanai. Saprotot problēmas nozīmīgu, reaģējam uz cilvēku iesniegumiem un sūdzībām. Latvānis mums ir vislatvijas problēma, no 119 novadiem un pilsētām latvāņu nav tikai 12," atzina VAAD vecākā inspektore Astra Garkāje.

Latvāņi savu izplatības reģionu nemaina, jo tas vairojas no sēklām, taču to augšanu var ierobežot ar mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto metodi, kas jādara pašiem zemju īpašniekiem.

"Vissarežģītāk ir Madonas, Cēsu, Dagdas un Siguldas novados. Tīri vizuāli braucot ekskursijās, pastaigā pa Siguldu vai apskatot Cēsu invadētāko Vaives pagastu, tur cilvēki ir ķērušies vērsim pie ragiem,

ir ļoti cītīgi strādājuši, lai iznīcinātu latvāņus, un tas rezultāts tiešām ir manāms," teica dienesta vecākā inspektore.

Madonas novadā stāstīja, ka Barkavas pagasts bija viena no pirmajā vietām, kur Latvijā ieveda šo lopbarībai domāto augu. Tiesa, tikai pēdējos gados ir pievērsta pastiprināta uzmanība tā iznīcināšanai.

"Paplašinās viņa [izplatība] tur, kur zeme netiek strādāta, un meža teritorijās, bet tiek samazinātas neapstrādātās platības, jo zemnieki šobrīd mēģina apstrādāt pēc iespējas vairāk platību," sacīja Barkavas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Šrubs (LRA/ LZS).

Arī Cēsu novadā apzinās auga radīto apdraudējumu – latvāņu izplatības teritorijas mērījumus VAAD pārstāvji pēdējo reizi veica 2009. gadā, tāpēc kartē pieejamie dati neesot precīzi. Zemju īpašnieki dalās divās daļās, – vieni, kuri cenšas apkarot latvāņus, otri, kuri subjektīvu iemeslu dēļ to nedara, un tie arī tiek sodīti.

"Pagājušais gads salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija labāks, ļoti progresējām visi kopā, jo īpašnieki ir valsts insititūcijas, gan juridiskas, gan fiziskas personas.

2019. gadā bija uzsāktas ap 100 administratīvās lietvedības, bet pagājušogad 30," stāstīja Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara.

Katru gadu nezināšanas un neuzmanīgas latvāņu iznīcināšanas rezultātā ar apdegumiem cieš iedzīvotāji, kuri sekas uz ādas var izjust pat vairākus gadus.

"Sadarbojoties ar apdegumu centru, esam saņēmuši informāciju, ka smagi cietuši cilvēki gadā ir 2–4, kas ir ļoti daudz, jo tie ir smagi gadījumi, kur ilgstoši jāguļ slimnīcā, lai apārstētu smagos apdegumus, lai varētu turpināt ārstēšanos mājās," sacīja VAAD vecākā inspektore.

Informāciju par teritorijām, kur latvāņi izplatījušies visvairāk un kā tos apkarot, var uzzināt VAAD mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt