Cēsniekam ilga cīņa ar latvāņiem
Cēsu novada iedzīvotājam Uģim Sausiņam ilgus gadus nācies cīnīties ar latvāņiem īpašumā. Invazīvo augu viņš centies iznīcināt, gan pļaujot ar izkapti, gan arī ar pļaujmašīnu, taču ar šīm metodēm latvāņu izplatība īpašumā nemazinājās.
Savukārt pēdējos piecos gados cēsnieks atradis metodi, kas ļāvusi no milzīgajiem augiem atbrīvoties.
“Visefektīvāk ir ar zemi strādāt un censties tur audzēt kaut ko citu.
Mums ir tikai 10 hektāri, no tiem ir 2 hektāri ir mežs, kā arī zeme smaga, tāpēc īsti neko tādu audzēt nevar. Taču mēs sākām tos latvāņus klāt ar melno plēvi, ideāli būtu vienā vietā turēt vairākus gadus. Apakšā sairdināta zeme, un tad pēc tam, noņemot plēvi, mēs tur sākām audzēt ķiplokus, bet tagad jau tur virsū aug ķiršu dārzs. Pirms tam bija reāls latvāņu lauks. Tātad tā ir tā saucamā mulčēšana ar plēvi. Un tālāk ar to plēvi pilnīgi viss nebeidzas, jo pa kādam latvānim brīžiem vēl var parādīties. Un tad tos nelielos vienkārši ar lāpstu uzreiz jāizrok,” pastāstīja Sausiņš.
Viņš gan atzina, ka rezultāts nav tūlītējs un ir jāapbruņojas ar pacietību. Arī pēc atbrīvošanās no latvāņiem savā īpašumā viņš regulāri apseko zemes gabalu, jo tas ir latvāņu audzes ielenkumā un sēklas joprojām var nonākt arī viņa attīrītajā teritorijā.
“Tas vienkārši nozīmē to, ka regulāri ir jāveic monitorings, jāstaigā pa savu zemi un jāskatās. Īpaši, ja joprojām tie latvāņi ir blakus zemēs, un, nedod dievs, vēl kāda pļaujmašīna braukā no viena lauka uz otru un pļauj zāli vairākiem kaimiņiem. Tas jau ir risks, kur tu vari saņemt šo dāvanu,” pastāstīja Sausiņš.
Dažādas metodes izmēģinās dabas rezervātā
Vēl sarežģītāka cīņa ar latvāņiem ir upmalās un mežos.
Šovasar kādā invazīvās sugas ierobežošanas projektā piedalās Teiču dabas rezervāts. Uzmērīta latvāņu audze deviņu hektāru platībā Islienas upes krastos, kur šī platība ik gadu palielinās, sēklām izplatoties ar vēju vai putniem. Konkrētajā laukā plānots izmēģināt dažādas latvāņu iznīcināšanas metodes.
“Manuprāt, visgrūtāk ir atrast pareizāko metodi, kas ir iedarbīga, bet neiznīcinot bioloģisko daudzveidību, kas ir dabas aizsargājamās teritorijās. Vērtējot jau esošo situāciju, izstrādāti mehāniski latvāņu iznīcināšanas pasākumi, (..) arī likt gaismas necaurlaidīgu melno plēvi, tad sagatavot augsni un vietā sēt stiebrzāļu maisījumu, lai latvānim vairs nebūtu vietas. Tas arī ir sava veida eksperiments,” pastāstīja projekta koordinatore Inese Matisāne.
Pašlaik projektā gatavojas iepirkumam, lai atrastu darba veicējus.
Plāno invāzijas mērījumus
Latvāņu platības apzināt plānots vēl 13 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionā. Tur savukārt veiks precīzo latvāņu uzmērīšanu ar tehnoloģiju palīdzību.
“Precīzā uzmērīšana nozīmē, ka cilvēks gan dabā uzmērīs, gan ar dronu. Daugavpils universitāte veiks mērījumus ar mazo lidmašīnu. Tad, apkopojot datus, varēs redzēt precīzi latvāņu platības tieši dabas aizsargājamās teritorijās, kā arī ar vietējām pašvaldībām un sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu tiks izstrādāti latvāņu apkarošanas plāni,” pastāstīja Matisāne.
Pārrobežu projektu ar Lietuvu un Baltkrieviju īsteno Valsts augu aizsardzības dienests. Un speciālisti vērtē, ka svešzemju invazīvo augu izplatīšanās rada ne tikai kaitējumu videi un cilvēku veselībai, bet arī ekonomiskos zaudējumus. Tomēr valstī trūkst informācijas par to faktisko izplatību patlaban un prognozēm nākotnē.
“Kopš valstī izveidota sistēma un apzināts un saprasts, ka tas mums ir nopietns kaitējums un vēlamies ar to tikt galā, kopš tā laika mērījumi ir notikuši. Bet jau vairāk nekā desmit gadus no valsts puses nav nekāda finansējuma šīs problēmas risinājumiem. Saprotot problēmas nozīmīgumu, mēs mēģinām darīt, cik varam, no savas puses un reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām. Bet plānveida monitoringu un kontroli neveicām jau vairāk nekā desmit gadus,” atzina Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Astra Garkāje.
Dati liecina, ka latvāņu invāzija Latvijā šobrīd ieņēmusi aptuveni 11 tūkstošus hektāru, un no 119 Latvijas administratīvajām teritorijām tikai 12 nav konstatēti latvāņi.
Visvairāk invāzija skārusi Madonas, Cēsu, Siguldas un Viesītes novadus.
