Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā riski drošībai Latvijā saistīti ar iedzīvotāju zemo uzticēšanos valdībai un kopumā nacionāla līmeņa pārvaldes institūcijām. “Iedomājieties – ja notiek liela krīze un cilvēki nemaz neuzticas tam, ko saka valdība, tad jau arī sekošana valdības norādēm nebūs tāda, kā nepieciešams. Tāpēc, manuprāt, tas ir nozīmīgākais,” sacīja Struberga.
Otrs izaicinājums, viņasprāt, ir mediju vēstījumu aizsniedzamība. To varētu veicināt arī reģionālo mediju stiprināšana.
LATO vadītāja zināja stāstīt par pierobežas vietējo kopienu pārstāvju pausto aicinājumu nacionāla līmeņa medijiem vairāk uzmanības pievērst reģioniem un to iedzīvotāju viedokļiem. “Bieži vien varēja dzirdēt, ka būtībā tās ir Rīgas ziņas, Rīgas skatījums uz to, kas notiek reģionos,” pastāstīja Struberga.
Turklāt krīzes situācijās esot nepieciešams veidot vēstījumus arī krievu valodā. “Šeit nav jautājums par to, ka latviešu valoda būtu kaut kādā veidā apdraudēta. Bet ir situācijas, kad nepieciešams šo vēstījumu aiznest līdz cilvēkam tā, lai viņš saprot. Un krīze ir šī situācija,” pauda Struberga.
Tāpat viņa vērsa uzmanību uz pašvaldību rīcības iespējām. “Pašvaldībām, kopumā ņemot vērā to kompetences, ir ierobežotas iespējas vispār pretstāvēt dažādiem hibrīdajiem apdraudējumiem, tajā skaitā, informatīvajiem draudiem,” sacīja Struberga.
