Ziņu speciālizlaidums

Pārtika no Latvijas ceļo uz Ukrainu

Ziņu speciālizlaidums

Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņu speciālizlaidums 03.03.2022. plkst. 15.00

Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņu speciālizlaidums 03.03.2022. plkst. 12.00

LATO ģenerālsekretāre: Karu Ukrainā varētu apturēt Krievijas elite, ne tauta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Karu Ukrainā varētu apturēt nevis Krievijas iedzīvotāju, bet gan tās varas, biznesa un politikas elites spiediens. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

LATO ģenerālsekretāre vērtēja, ka patlaban Krievijā to iedzīvotāju skaits, kas aktīvi iestājas pret karu, varētu nebūt pietiekams, lai mainītu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību Ukrainā.

"Tas, kas varētu palīdzēt, būtu tas, ka varas elite, biznesa, politikas elite varētu vienā brīdī pateikt: "karam nē, jo mēs maksājam ļoti augstas maksas"," norādīja Struberga.

Struberga atzīmēja, ka ir jāņem vērā tas, ka pēc varenās PSRS sabrukuma Krievijas sabiedrība izjuta lielu pazemojumu. Turklāt jaunās valsts galva Boriss Jeļcins nebija uzdevuma augstumos. "Lai arī bija demokratizācijas tendences, Krievijā redzēja piedzērušos prezidentu, kas nespēj tikt ar sevi galā."

Pēc Jeļcina pie varas nāca Putins – "stiprā roka", pēc kā vienmēr ir bijis augsts pieprasījums. "Līdz ar to šis atbalsts Putinam vēsturiski ir veidojies liels. Atceramies, ka savulaik, pateicoties energoresursiem, sabiedrība arī tā vai citādi attīstījās un ekonomiski ieguva," sprieda LATO ģenerālsekretāre.

Krievijas krievu lielākā daļa, arī patērējot Krievijas valsts medijus, tiešām tic, ka Ukraina ir daļa no Krievijas, vērtēja LATO ģenerālsekretāre. 

Pēc viņas teiktā, Krievijas informatīvajā telpā sabiedrībai pagaidām ir ļoti viegli atrast sev ērtu informāciju.

No vienas puses Krievijas sabiedrībai ir jānes atbildību par notiekošo, taču no otras – ir svarīgi domāt, kā uzrunāt dažādas Krievijas sabiedrības grupas ar "Rietumu naratīviem".

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2. martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.

Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti