Dienas ziņas

Intervija ar uzņēmēju Valteru Murānu

Dienas ziņas

Garīgie dziedājumi Latgalē

Latvija ir spēcīga dažādībā

Latgalieši: Mūsu valoda ir nevis otršķirīga, bet gan Latvijas bagātība

Latgalieši atceras, ka tikai pirms dažiem desmitiem gadu skolās bija aizliegts sarunāties latgaliski. Laiki ir mainījušies. Latgaliešu kultūra un valoda par spīti ierobežojumiem ir saglabājusies. Arī Rīgā dzīvojošie latgalieši kopj un sargā savu kultūru. Tomēr reģionam, kuram ir tik liela loma Latvijas valsts izveidošanā, ekonomiskā situācija pašlaik joprojām nav spoža.

Unikāla valoda un kultūra, kuru neapzinās

Aizbraukt no Latgales nenozīmē saraut ar to saites. Rēzeknietis advokāts Agris Bitāns pārsvarā strādā Rīgā. Arī režisors Viesturs Kairišs vairāk laika pavada Rīgā, nekā Latgalē, taču ar Latgali viņu vieno ciešas saites no mātes puses.

Abi saistīti arī ar Latgales Simtgades kongresa organizēšanu un norāda, ka latgaliešiem jāceļ viņu pašapziņa, jo latgaliešu kultūra, valoda un mentalitāte ir unikāla, bet ne visi to apzinās.

"Mēs saprotam, ka daudzi Latvijā uzskata, ka latgaliešu valoda ir latviešu un krievu valodas sajaukums, kas, protams, ir meli. (..) Mums ir tādi mīti un priekšstati par Latgali. Tas pats separātisms. (..) Latgalieši paši nekādā veidā nekultivē separātismu. Tas tiek izspēlēts citu tautu ietekmē. Taču par to nevar sodīt latgaliešus," uzsver Kairišs.

Latgaliešu valodas otršķirīgo lomu atzīst arī Bitāns. "Šobrīd varbūt mazāk, bet manā jaunības laikā, bērnībā bija stingri noteikts, ka skolā tā nedrīkst oficiāli runāt. (..) Tā bija tāda sētas valoda. Šobrīd tas varbūt ir mazāk, bet iespējas sazināties latgaliešu valodā oficiāli vēl aizvien nav," norāda Bitāns.

Aizvainojums par otršķirīgo valodas lomu

Par to, ka latgalieši valodas dēļ tiek diskriminēti joprojām, Bitāns min piemēru ar uzrakstiem latgaliešu valodā.

Piemēram, Valsts valodas centrs pērn lika Kārsavas pašvaldībai maksāt soda naudu vai noņemt ielu norādes latviešu un latgaliešu valodās. Latgalieši uzsvēra – latgaliešu valoda ir latviešu valoda un spītīgi turējās pie sava.

Kompromiss tika atrasts un ielu norādes palika savā vietā, taču palika arī rūgtums. Tāpat daļa latgaliešu ar aizvainojumu uztvēra neļaušanu nodot deputāta zvērestu Jurim Viļumam latgaliešu valodā. Saeima tajā pašā dienā tomēr atļāva zvērēt latgaliski. Taču arī šajā situācijā latgaliešiem rūgtums palika.

Kairišs uzsver, ka bagātība ir tieši dažādībā.

"Es esmu pilnīgi un totāli par latgaliešu kultūru, par latgaliešu valodas maksimālu attīstību, jo tas, manuprāt, šiem cilvēkiem un šim reģionam, latgaliešiem un man pašam dos pārliecību, ka mūsu valsts ir taisnīga," stāsta Kairišs.

"Tas nerada problēmu ne Latvijai, ne latviskumam, ka ir arī tie, kas runā latgaliski," piebilst Bitāns. "Tāpat kā suiti, tāpat kā lībieši. Es domāju, ka tā ir tikai bagātība, kuru vajadzētu attīstīt un arī sargāt.," viņš norāda.

Ekonomisko problēmu slogs; galu tām neredz

Tomēr Latgali bieži piemin saistībā ar ekonomiskajām problēmām.

Pēdējos gados tā zaudējusi piektdaļu iedzīvotāju. Neapmierinātību ar ekonomisko situāciju latgalieši pauduši gan protestos uz vietas, gan braukuši pie Saeimas.

Pirms pieciem gadiem pierobežas latgalieši protestēja pret likuma grozījumiem, kas no kaimiņvalstīm akcīzes preces liedz ievest biežāk kā reizi nedēļā. Atalgojums Latgalē joprojām ir viszemākais valstī. To rāda arī dati. Pirms nodokļu nomaksas Latvijā vidējā alga ir 838 eiro, Rīgā 952, kamēr Latgalē - tikai 570 eiro. Arī šobrīd "Tautas panorāmas" žurnālistiem latgalieši visvairāk sūdzas par jauniešu aizbraukšanu, sliktajiem ceļiem un bezdarbu.

Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis optimismu nevieš. "Es domāju, ka pats galvenais ir skaidri atzīt, ka nav plāna ne Latgales reģionam, ne valstij kā tādai," norāda eksministrs.

Modelējot datus, domnīca ''Certus'' izstrādājusi demogrāfisko prognozi, kas Latgales reģionam tuvāko 12 gadu laikā paredz iedzīvotāju skaita sarukumu vēl par 60 000  jeb 22%.

"Ja IKP pieaugums būs nevis 3%, bet 4% vai 5%, tad šis iedzīvotāju skaita samazinājums būs zemāks. Tas ir viens. Divi - ja izdosies samazināt nevienlīdzību starp cilvēku ienākumiem reģionos un Rīgā, tad šis iedzīvotāju skaita samazinājums arī būs mazāks. Proti, tad šī tendence nebūs tik smaga," norāda Dombrovskis.

Būtiski gan piebilst, ka iedzīvotāju skaita samazinājumu "Certus" prognozē ne vien Latgalei, bet visiem Latvijas reģioniem. Jo tālāk no Rīgas, jo vairāk. Gada sākumā Latgalē darbību sāka speciālās ekonomiskās zonas programma, kas paredz priekšrocības un nodokļu atvieglojumus gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem. Ieguvumus no programmas prognozēt pāragri. Arī Latgales Simtgades kongresā īpaša sadaļa paredzēta ekonomisko jautājumu analīzei un diskusijām, kā veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latgalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti