Labrīt

EP: Krievijas propagandai jāatbild ar pozitīvu vēstījumu

Labrīt

Ellas Ficdžeraldas simtgades koncerts

Cilvēku ar īpašām vajadzībām intensīvākai nodarbināšanai trūkst valsts atbalsta

Latgales uzņēmējiem pozitīva pieredze, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, bet cer uz lielāku atbalstu no valsts

Lai arī pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku ar īpašām vajadzībām ar valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu tiek aktīvāk nodarbināti, Latgalē aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka valsts atbalstam šādai iniciatīvai tomēr vajadzētu būt lielākam. Taču uzrunātie uzņēmēji ir atturīgi nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.

Apavu darbnīcā vairāki darbinieki ar dzirdes traucējumiem

“Kristāla kurpīte” ir apavu un ādas izstrādājumu remonta darbnīca Rēzeknē. Gandrīz no paša uzņēmuma  izveidošanas sākuma tur tiek nodarbināti arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Pašlaik tur strādā 18 darbinieki, no kuriem pieci ir cilvēki ar dzirdes traucējumiem.

“Pastāvīgie kādi četri. Pēc programmām atnāk un, ja sevi parāda no labās puses un varam saprasties, viņi paliek strādāt,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Andris Kačkāns. Viņš arī pats daļēji ir apguvis zīmju valodu un ar saviem darbiniekiem bez surdotulka palīdzības spēj sazināties.

Kačkāns gan stāsta - kurpnieka darbam ir sezonāls raksturs un vasarā, kad apavi netiek laboti, lielu daļu darbinieku nākas laist atvaļinājumā, jo darba vienkārši nav.

Uzņēmums pārsvarā iesaistās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajos pasākumos, kas paredzēti cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam. “Labums tāpēc, ka NVA apmaksā algu, nodokļi ir no manas puses, es dodu darbu viņiem,” stāsta uzņēmuma īpašnieks.

Andris uzskata, ka valsts attieksmei pret uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ir jāmainās, jo pašlaik ikviens atvieglojums ir jāizcīna pašam darba devējam. Te viņš min piemēru – nodarbinot cilvēku ar invaliditāti, bija iespējams uzlabot viņa darbavietu. Kad viņš mēģinājis to izmantot arī savā uzņēmumā, izrādījies – šāds atbalsts nav attiecināms uz cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

“Es neteikšu, ka galīgi nekā nav, taču pašam ir jāiet, jācīnās. Nav tā, ka tev atnesīs gatavu uz paplātes un iedos valsts,” saka uzņēmējs.

No valsts cer uz lielāku uzņēmēju motivēšanu

Pēdējā laikā gan Labklājības ministrija, gan pašvaldības intensīvi apspriež deinstitucionalizācijas  projektu, kas paredz cilvēkiem, kas atrodas valsts sociālās aprūpes centros, piedāvāt iespēju pāriet uz dzīvi pašvaldībās, nodrošinot viņiem grupu  dzīvokli vai māju, kā arī darbavietu. Viens no karstākajiem strīdus objektiem ir aprūpes centrs “Kalkūni”, kas sniedz pakalpojumus Latgales iedzīvotājiem.

Lai noskaidrotu pierobežas un Rēzeknes pilsētas uzņēmēju attieksmi par iespēju nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, Latgales uzņēmējdarbības centra pārstāvis Valdis Mitenbergs aptaujājis 56 vietējos uzņēmējus. “Lielākā daļa no aptaujātajiem ir tie uzņēmēji, kuriem jau bijusi pieredze cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanā.

Priecē tas, ka tā ir bijusi pozitīva pieredze. Tas nozīmē, ka cilvēki ar īpašam vajadzībām ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, jo katram no mums ir savas vajadzības,” saka Mitenbergs.

Aptaujā atklājās, ka galvenā problēma ir informācijas trūkums par atbalsta iespējām nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Daļa aptaujāto uzņēmēju būtu gatavi nodarbināt cilvēkus ar īpašām, tomēr šādai iniciatīvai valstiska atbalsta joprojām trūkstot.

“Darba devējiem uz doto brīdi nav nekādas nodokļu atlaides, bet darba likumdošanas, darba aizsardzības un drošības prasības dažos gadījumos ir pat augstākas, nekā nodarbinot cilvēkus bez īpašām vajadzībām.

Secinājums ir tāds, ka vairāk jāstrādā pie likumdošanas izmaiņām, lai vairāk motivētu uzņēmējus iesaistīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Viens konkrēts priekšlikums būtu pārskatīt brīvprātīgā darba likumu, kur varētu dot iespēju arī pašiem uzņēmējiem,” norāda Mitenbergs.

Piesardzīgi pret cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem

Aptauja gan atklāj – lielāka daļa uzrunāto uzņēmēju nav gatavi pieņemt darbā cilvēkus ar garīgās veselības traucējumiem.

Valdības ieceri nodot pašvaldībām rūpes par cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem ļoti piesardzīgi vērtē arī uzņēmuma “Kristāla kurpīte” īpašnieks Andris Kačkāns. Tāpat nav skaidrs, kas notiks, kad beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas varētu cilvēkiem ar šādu invaliditāti nodrošināt gan dzīvesvietu, gan pavadoni, gan darbu.   

Pēc Valsts nodarbinātības aģentūras sniegtās informācijas pašlaik Rēzeknē ir reģistrēti nedaudz vairāk nekā 6000 bezdarbnieku, 17% no tiem ir cilvēki ar invaliditāti. Un aptuveni 100 no viņiem, iesaistoties dažādos projektos, tiek nodarbināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt