Ir jau zināms, ka Latgales apakškomisijā darbosies visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki. Šobrīd frakcijas jau izvirzījušas savus pārstāvjus. 13. Saeimā no Latgales ievēlēti 14 deputāti, no tiem deviņi būs apakškomisijā. Komisiju vadīs Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks ("Nacionālā apvienība").
“Frakcijas ir izvirzījušas savus pārstāvjus apakškomisijai, un tie ir Aldis Adamovičs ("Jaunā Vienotība"), Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par"), Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība), Janīna Jalinska (Zaļo un zemnieku savienība), Vladimirs Nikonovs ("Saskaņa"), Juris Rancāns (Jaunā konservatībā partija) un Jānis Tutins ("Saskaņa"), deviņi deputāti no Latgales ir izteikuši vēlmi darboties apakškomisijā. Frakcijas to ir akceptējušas. Un tas, ko sagaidām mēs paši, ka jau nākošā nedēļa būtu tā, kurā mēs varētu uzsākt aktīvi šo te apakškomisijas darbu,” stāsta Teirumnieks.
Apakškomisijas izveide ir Saeimā ievēlēto Latgales deputātu iniciatīva, lai būtu iespējams risināt problēmjautājumus, kas skar konkrēti reģionu. Kā uzver Edmunds Teirumnieks, komisijām esot krietni plašāks jautājumu loks, kurš jārisina, tāpēc specifiskas tēmas, kas svarīgas Latgales reģionam, pazūd kopējā kontekstā. Viedokļi gan par šādu apakškomisijas izveides nepieciešamību atšķiras. Uzņēmējs, “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts Latgales apakškomisijai neredz jēgu.
“Ir mums Latgales plānošanas reģions, mums ir Latgales attīstības aģentūra, mums ir Latgales vēstniecība, kā tik mums nav, mums ir Latgales atsevišķa programma, tagad mums vajag apakškomisiju, lai būtu ķeksītis un no budžeta izsūktu kārtējo reizi kaut kādu naudiņu simt gudrās galvas, pilnīgi nekādas jēgas,” uzskata “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņespsts.
Savukārt Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs to vērtē atzinīgi. Tā, viņaprāt, ir zīme, ka Saeimā tiekot veidota reģionālā politika:
“Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dotajiem datiem Latgale no Rīgas ir atpalikusi par desmit gadiem, ir vajadzīgi steidzīgi un aktīvi rīkoties, lai maksimāli šo atšķirību samazinātu. Nevajadzētu vidzemniekiem, kurzemniekiem uztraukties, ka latgaliešiem kaut kas specifisks tiek veidots, manuprāt, līdzīgas apakškomisijas vajadzētu izveidot Saeimai arī Vidzemei, Zemgalei un Kurzemei un tādā reģionālā griezumā skatīties par tām problēmām, kas ir šajos reģionos.”
Apakškomisijas izvirzītie uzdevumi saistīti ar bezdarbu, demogrāfiju, Latgales rīcības programmas, Latgales Speciālās ekonomiskā zonas un Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas attīstību, Austrumu pierobežu, latgaliešu kultūru un valodu. Šobrīd prioritāte ir darbs pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes līdz 2027. gadam, iekļaujot tajā Latgales intereses.
