„Dzīve tāda, es dzēru šnabi, kartupeļus raku, talka bija... un dzeltenas acis, tas galvenais, ko piedzīvoju... " - Jānis bija viens no tiem Preiļu apkaimes iedzīvotājiem, kurš līdzīgi, kā daudzi šobrīd Jelgavā, izbaudīja pagrīdes dziras sekas. Toreiz, pirms septiņiem gadiem Preiļos dzīvību zaudēja ne viens vien, bet gadu atpakaļ lētā „točku krutka" dzēsa vairākas dzīvības Ludzas apkaimē – Salnavas un Malnavas pagastos.
To, ka pagrīdes dzira viegli nopērkama un tas process netiek apturēts, jau pirms septiņiem gadiem ārkārtas situācijas sēdē, kas bija veltīta masveida saindēšanas gadījumiem ar nelegālo alkoholu, atnesot Preiļu tirgū brīvi nopirkto krutku, trauksmi cēla toreizējais Preiļu rajona vadītājs Andris Vaivods:
„Pie pirmā, pie kura piegāju Preiļu tirgū, iegādājos šo te pudeli... par lats divdesmit. Mēs varam brīnīties, bet tā ir traģēdija priekš mūsu valsts, kas nevar apkarot šo ļaunumu."
Par to, ka ļaunums netiek apkarots joprojām, liecina kārtējie nāves gadījumi Jelgavā. „Točkas" turpina darboties, neslēpj arī iedzīvotāji Latgalē:
„Es redzu, kas notiek mums kaimiņos. Kaimiņos blakus darbojas točka un tur, kā dzēra, tā dzer. To zina visi, un nekas labāks tur nenotiek. Nezinu, kam ir jānotiek, lai tas reiz izbeigtos."
Informācija par tā saucamo „točku" darbību policijā nonāk regulāri, arī pārbaudes attiecīgi tiek veiktas, stāsta Latgales reģiona policijas pārvaldes vadītājs Juris Pastars. Problēmas atslēga, kāpēc nevar apturēt šo ļaunumu, ir sodu sistēmā.
„Mums regulāri darbojas tā saucamā „točku" karte, darbojas anonīmais tālrunis, arī uz e-pastiem var sūtīt ziņojumus. Šorīt pat tādu saņēmu. Un visvairāk gan mūs, gan iedzīvotājus apbēdina tas fakts, ka iedzīvotāji mums ir snieguši šo informāciju par nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām, mēs esam šo informāciju atstrādājuši, tiek sagatavoti materiāli personu saukšanai pie likumā paredzētās atbildības, bet šī tirdzniecība turpinās. Ja vienā tirdzniecības vietā atkārtoti tiek uzsākti kriminālprocesi un personas sauktas pie kriminālatbildības un nekas nemainās, tātad kaut kas nav kārtība ar sodu politiku, ja mēs nevaram atrisināt šo jautājumu. Tas ir mīnuss, kas rada neuzticību iedzīvotāju vidū un rada problēmas policijas darbā," uzsver Pastars.
Tikmēr Latgales reģions atklātā un atsavinātā nelegālā alkohola ziņā valstī ir līdera lomā, taču tas nebūt nenozīmējot, ka te tirgo teju katrs desmitais. Latgale ir kā barjerjosla, kur tiek pārtverts no kaimiņvalstīm – Krievijas un Baltkrievijas - vestais nelegālais alkohols, stāsta Pastars:
„Šajā gadā deviņos mēnešos mums ir izņemti vairāk nekā 16 tūkstoši litri nelegālā alkohola. Tas ir vairāk kā pērn. Latgalē šajā ziņā izskatās tāpat, kā visā Rīgas reģionā. Tikai Rīgas reģionā strādā gandrīz 3000 darbinieki, mums ir 700. Lai arī Latgale skaitliski izskatās šausmīgi, ka tik daudz ir tā alkohola, taču tie ir objektīvie faktori. Mēs esam pierobežas reģions, un daudz nelegālā alkohola nāk no Austrumu robežas un tieši, pateicoties mūsu profesionālajai darbībai, šis alkohols viss nenonāk līdz valsts centram Rīgai, bet bieži tiek atklāts šeit Latgalē."
Valstī jāievieš jauni mehānismi, līdzīgi kā tas darbojas citviet, lai izskaustu nelegālo akcīzes preču tirdzniecību un arī „točku" darbību, saka Juris Pastars. Nelegālā alkohola, tāpat cigarešu tirdzniecībā ir iesaistīts šaurs noziedzīgo darboņu loks, kas pastāv, tikai pateicoties robiem likumdošanā un sodu sistēmā, izanalizējot statistiku, secina Latgales policijas pārvaldes vadītājs.
„2-3 gadu garumā viens un tas pats cilvēks ir saukts 100-200 reizes pie administratīvās atbildības par šo nelegālo tirdzniecību, viņam tiek sastādīti administratīvie protokoli, uzlikti naudas sodi, kuri nav nomaksāti vairāku tūkstošu latu apmērā. Sodu politika nav veidota tā, ka personai būtu skaidrs - ja es turpināšu tirgot arī tālāk, man būs milzīgas problēmas, līdz pat šo sodu saskaitīšanai un līdz pat 10-20 gadiem brīvības atņemšana. Šobrīd valstī vēl nav tādas sistēmas," secina Pastars.
Šobrīd Latgales reģiona policijas pārvalde gatavo priekšlikumus augstākajām amatpersonām, lai mainītu sodu sistēmu. Nelegālo akcīzes preču tirgotājiem un „točku" turētājiem tas būtu iemesls pārdomāt, vai ir vērts uzturēt esošo rūpalu, bet iedzīvotājus, kas raduši pirkt lēto dziru, tas pasargātu no saindēšanās un nāves.