Sasaucot kopīgas komiteju sēdes un veidojot darba grupas, četri pierobežas novadi uzsākuši sadarbību jaunizveidojamā Ludzas novada tapšanā.
“Pašlaik, apvienojoties jaunā novadā, mēs sapulcēs strādājam tikai uz to, ka mums ir kopēja Finanšu komiteja, kurā pašvaldību vadītāji izvērtē, kuras no mūsu četrām pašvaldībām drīkst ņemt kredītu Valsts kasē. Šonedēļ mēs apstiprinājām Vēlēšanu komisiju, kas strādās jau pie jaunā sasaukuma. Tāpat Kārsavas novads novembrī ārkārtas sēdē jau ir apstiprinājis darba grupas, kas strādās pie attīstības dokumentu plānošanas un administratīvās struktūras izstrādes,” stāsta Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Ināra Silicka uzskata, ka Kārsavas novads, kurā deklarēti ap 5300 iedzīvotāju un kura centrs ir Kārsavas pilsēta, no apvienošanās ar trim kaimiņu novadiem diez vai būs ieguvējs.
“Ludzānieši arī nevarētu tagad atbildēt, kāds viņiem būs labums no tā, ka novadam pievienos Kārsavu, Ciblu un Zilupi. Tāpat ari kārsavieši nezina, kāds būs no tā labums, ka mēs atkal saiesim visi kopā bijušā Ludzas rajona robežās. It īpaši pēc izmaiņām, kas ir notikušas, gan likvidējot daudzas iestādes Ludzā, gan arī pēc tā, ka cilvēku skaits ir samazinājies,” saka Silicka.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā nelielā Ciblas novada, – kur piecos novada pagastos deklarēti nedaudz vairāk kā 2,5 tūkstoši iedzīvotāju –, domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, lai arī piedalās jaunā novada dokumentu un administratīvās struktūras izstrādē, tomēr pauž
bažas par pakalpojumu pieejamību, autoceļu infrastruktūru un visu tagadējo novadu iedzīvotāju vienlīdzīgu pārstāvību jaunajā novadā.
“Protams, mēs gribētu saglabāt izglītības, sporta, kultūras iestādes. Saglabāt bibliotēkas, feldšerpunktus un ārstu prakses, lai tomēr iedzīvotājiem šie pakalpojumi nebūtu pārāk tālu. Visu izvērtējot, es domāju, ka no apvienošanās tomēr būs vairāk mīnusu. Mums nebūs sava budžeta. Mums nebūs patstāvīgas lemtspējas. Mūsu pieci pagasti atrodas lauku teritorijā, un tiem mēs centāmies vienmērīgi sadalīt šos līdzekļus, bet jaunizveidotajā novadā, es domāju, ka laukiem tiks mazāk. Tas jau tagad redzams, ka vairāk iegulda centros un pilsētās. Laukiem ir pārpalikuma princips. Arī budžets tiek samazināts. Valdība neko netaupa, dzīvo taukos, visām ministrijām ir pieaugums, bet pašvaldībām finansējums samazināts par 9%, un apvienojot mūsu četrus novadus, mēs zaudēsim 1,2 miljonus eiro,” klāsta Dombrovskis.
Zilupes novadā, kura sastāvā ir trīs pagasti un Zilupes pilsēta, deklarēti 2900 iedzīvotāju. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens uzskata, ka pašlaik runāt par teritoriālās reformas sekām ir par agru:
“Viss ir atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem. Jebkurš novads grib saglabāt savu infrastruktūru, kas darbojas šobrīd. Pēc vēlēšanām jaunā dome arī lems par to.”
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pirmais darbs, kas ir jāizdara visām novadu pašvaldībām, – līdz nākamajam gadam ir jāizstrādā reorganizācijas plāna konstatējamā daļa, kas sevī iekļauj informāciju par pašvaldībā esošajām institūcijām, mantu un saistībām, jāiesniedz tā gan Vides aizsardzības un reģionalās attīstības ministrijā, gan vēlāk arī topošā jaunā novada domē.
“Ludzas novada pašvaldība apkopos šīs novadu reorganizācijas plānu konstatējamās daļas, un šo informāciju mēs izmantosim apvienošanas projekta izstrādei, kas ir jāizdara līdz 1. jūlijam,” stāsta Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. “Pašlaik arī
Ludzas novada pašvaldība kaimiņu pašvaldībām ir izsūtījusi vēstules deleģēt pārstāvjus darba grupai un vadības grupai. Ir jāizstrādā apvienošanās projektu un attīstības stratēģija.”
Edgars Mekšs uzsver, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros topošo novadu pašvaldībām piešķirta valsts mērķdotācija, kas paredzēta kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei. Ludzas novadam tie ir 110 tūkstoši eiro.
“Astoņdesmit tūkstoši eiro paredzēti apvienošanās projekta izstrādei, struktūras izveidei un 36 tūkstoši eiro attīstības stratēģijas izstrādei. Mēs jau nospriedām, ka izmantosim visu apvienojamo pašvaldību darbinieku potenciālu, jo šo mērķdotāciju drīkst izmantot arī atalgojumam. Ja būs kāda nepieciešamība piesaistīt kādu speciālistu, to mēs darīsim, bet pagaidām strādāsim paši saviem spēkiem kopīgi ar kaimiņu novadiem,” sola Mekšs.
Šogad Administratīvi teritoriālās reformas realizēšanai valsts pašvaldībām jau pārskaitījusi 1 miljonu 55 tūkstošus eiro.
