Lai arī jau iepriekš ieviestā Latgales atbalsta programma devusi savu artavu, tomēr būtiski ari turpmāk attīstīt reģionus, īpaši attālos - pierobežu, lai arī tur dzīvotu cilvēki un raisītos uzņēmējdarbība, uzsvērts Latgales konferences rezolūcijā.
Mazākais uzņēmēju skaits, lielākais ilgstošo bezdarbnieku un arī izbraukušo cilvēku skaits, tā ir statistika ciparos, kas ne būt neapstiprina valdības pausto tēzi par krīzes pārvarēšanu un ceļu uz augšupeju, vismaz Latgalē noteikti nē, saka Preiļu novada domes vadītājs un Latgales plānošanas reģiona attītības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Lai arī tā sauktā īpašā Latgales atbalsta programma ir devusi savus impulsus, tomēr, līdzīgi kā pārējos lauku reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, lielas investīcijas vismaz procentuāli reģionos nenonāk; tas sekmē lauku izmiršanu, bet reģionus nepieciešams atīstīt un darīt dzīvotspējīgus, uzsver pašvaldību vadītāji.
Viens no iespējamiem variantiem ir ceļi, saka Krāslavas novada domes vadītājs Gunārs Upenieks
Ceļi būs, programma ir, arī lauku ceļiem būs finansējums, - to, tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem, apliecina satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Tikpat būtiski arī sakārtot un atbalstīt uzņēmējdarbības vidi, uzsver Ludzas novada domes vadītāja Alīna Gendele
Lai sekmētu uzņēmējdarbību reģionos, Latgales konferences „Latgale - izaicinājumi un iespējas” dalībnieki ir parakstījuši rezolūciju ar priekšlikumiem valdībai pārskatīt nodokļu politiku reģionos, stāsta Aldis Adamovičs.
Latgales rezolūcijā lūgts samazināt pamata pievienotās vērtības nodokļa likmi Latgales reģionā saražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem no 21% līdz 18%, projektos, ko konferencē pauž un piedāvā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, ir vēl virkne variantu, kā atbalstīt uzņēmējus reģionos.
Būtiski, lai projekti nepaliktu sarunu līmenī, bet tiktu pēc iespējas ātrāk īstenoti dzīvē, uzsver Latgales plānošanas reģiona un pašavldību vadītāji.
