Panorāma

Skolotājiem skaidros jauno atalgojuma modeli

Panorāma

Vēlas valsts apmaksātu Plaušu hipertensijas centru

Viedokļu atšķirības par mediju telpas stiprināšanu Latgalē

Latgales mediju pētījumi: krievu TV patērēšana iedzīvotajiem rada greizus priekšstatus

Latgales mediju veiktie pētījumi par informācijas avotu izmantošanas paradumiem atklājuši šokējošus faktus - uz  jautājumu, kas ir Latvijas prezidents, daži iedzīvotāji atbildējuši, ka tas ir Aleksandrs Lukašenko. Citi pauduši viedokli, ka dzīves līmenis ir labāks  Krievijā, kur valda Vladimirs Putins. 

Šādu pārliecību iedzīvotājos radījusi pārliekā Krievijas mediju satura patērēšana. Palielinoties kaimiņvalsts informatīvā kara mērogam, iedzīvotāji sākuši satraukties arī par lietām, kurām iepriekš uzmanība pievērsta mazāk.

Laikraksta “Latgales Laiks” galvenā redaktore Zigrīda Some uzskata – ja iedzīvotāji skatās krievu kanālus, “tad viņiem tiešām veidojas greiza apziņa”.

“Par to mēs pārliecinājāmies arī vakar, kur mūsu reportieri piedalījās vienā no pagastu sapulcēm, kur iedzīvotājiem bija neizpratne par to, ko darīs NATO  civilie inženieri Naujienas pagastā. Ja pirms pieciem gadiem civilie inženieri nodarbojās ar objektu renovāciju, tad nekādu jautājumu nebija,” stāstīja Some.

Par to, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nepieciešams rīkoties, pārliecināti visi. Tiesa, kāds ceļš ejams, vienota viedokļa nav.

 “Nav vienas burvju nūjiņas, ar ko mēs ļoti īsā laikā varētu panākt to, ka tie krievvalodīgie, kas skatās Krievijas kanālus un kuriem interesē Krievijas saturs, mainītu savus ieradumus un skatītos kaut ko citu,” pārliecināta kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

“Galvenais nosacījums ir kvalitāte un satura spēja piesaistīt cilvēkus. Tas, ko diskusija parādīja, ka vienīgais, ar ko mēs varam konkurēt ar Krievijas kanāliem, ir veidot raidījumus par Latgali, par Latgales cilvēkiem, kas iesaista Latvijas un Latgales cilvēkus,” norādīja ministre.  

Vēl nesen Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēma Latvijas Televīzijā veidot trešo kanālu, kas būtu domāts krievu auditorijai. Saskaņā ar iecerēm tajā būtu arī īpašs Latgalei veidots saturs. Tiesa, atbildes, vai tam būs nauda, pagaidām nav.  

Vietējie mediji gan par to ir skeptiski, norādot, ka labāk šos līdzekļus ieguldīt jau esošajos reģiona medijos.

“Tā ir liela mašīna, par ko vēl ir jautājums – izkustinās šo projektu kāds no vietas vai nē,” pauda Daugavpils televīzijas “Dautkom” izpilddirektors Sergejs Fridmans.

“Lai izkustinātu mazu akmentiņu, vajag nelielu spēku. Lai izkustinātu no vietas lielu mašīnu, vajag daudz resursu. Šajā gadījumā tā ir nauda, kas lielā apjomā ir jāiegulda, tomēr neatbildēts ir jautājums, vai pat šajā gadījumā tas kustēsies uz priekšu,” pauda Fridmans.

Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”) norādīja: “Tā nav nekāda izklaide, tā ir informatīvā kara sastāvdaļa, un tāpēc mums ir jānodrošina valsts drošības aizsardzības vajadzības iespējas, iegādājoties vajadzīgo militāro aprīkojumu, un mums ir jārada pretstats informatīvajam karam”.

“Te nevajadzētu žēlot līdzekļus, bet tos vajag novirzīt mērķtiecīgi, maksimāli izmantojot to resursu, kas jau ir Latgalē,” uzsvēra Matīss.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien sēdē pieņēma lēmumu par “Latvijas Televīzijas” (LTV) trešās programmas krievu valodā izveidi. NEPLP nolēma atbalstīt LTV trešās programmas izveidi, kuras saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvijas teritorija. Vienlaikus paredzēts nodrošināt “reģionālā loga” izveidi, lai reģionāli un vietēji veidotu saturu rādīšanai Latgales iedzīvotājiem.

Par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Televīzijas trešajam kanālam un Latvijas Radio studijas izveidi Latgalē valdība lems rudenī. Tiesa, līdzīgi kā mediju starpā, arī politiķu vidū dalās domas par to, kurš līdzekļu izlietošanas veids būtu pareizākais.

Piektdien kļuvis zināms, ka LTV trešo programmu krievu valodā veidos sadarbībā ar Igauniju. Arī plānotās kanāla izmaksas ir līdzīgas kaimiņvalsts aprēķinātajām. Koncepcija apstiprināšanai padomē varētu tikt iesniegta tuvākajās nedēļās.

Par Igaunijas televīzijas trešo programmu svētdien arī raidījumā “De facto”. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti