Panorāma

VDK dokumentu pētīšanu nodos zinātniskam institūtam

Panorāma

Diskutē par ebreju īpašumu atdošanu

Latgalē diskutē par informatīvo telpu

Latgales mediji vēlētos caur sabiedrisko pasūtījumu paši stiprināt reģionālo saturu

Uz Daugavpili trešdien devās vairāki ministri un eksperti izzināt, kas ietekmē informatīvo telpu Latgalē. Diskusijā ar Latgales mediju pārstāvjiem gan atšķīrās viedoklis, vai reģionālais saturs būtu jāveido sabiedriskajiem vai vietējiem medijiem.

Daugavpilī notikusī diskusija pulcēja teju visus vietējos medijus. Kā liecina to veiktie pētījumi, Latgalē aizvien daudzi iedzīvotāji skatās Krievijas valsts kanālus, no kuriem popularitātē atpaliek sabiedriskie mediji.

Sanākušo kopējais viedoklis gan bija tas, ka iedzīvotāji jāuzrunā tajā valodā, kādā viņi runā ģimenēs. „Ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem ir jāpievērš uzmanība krievvalodīgajiem. Tie nav Krievijas krievi, tie ir vietējie – tādi paši pilsoņi un nodokļu maksātāji kā visi citi, kas dzīvo šeit. Lojāli. Un šī lojalitāte ir jāpalielina ar masu informācijas līdzekļu palīdzību,” sacīja SIA “Dautkom” izpilddirektors Sergejs Frīdmanis.

Amatpersonas informēja sabraukušos mediju pārstāvjus gan par plāniem veidot trešo sabiedriskās televīzijas kanālu krievu auditorijai, gan Latvijas Radio plāniem veidot reģionālo studiju. Jo tieši reģionālais saturs varētu būt tas, ar ko plāno izkonkurēt Krievijas kanālus.

Viedokļi gan atšķīrās par to, kam būtu jāatbild par satura veidošanu. Daļa politiķu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji norādīja, ka tas būtu jādara sabiedriskajiem medijiem. Bet reģionālie mediji pauda, ka viņiem jau ir iekarota tirgus niša un vēlētos caur sabiedrisko pasūtījumu to izpildīt paši.  

Jau ziņots, ka NEPLP marta vidū pieņēma lēmumu par “Latvijas Televīzijas” (LTV) trešās programmas krievu valodā izveidi. Vienlaikus paredzēts nodrošināt “reģionālā loga” izveidi, lai reģionāli un vietēji veidotu saturu rādīšanai Latgales iedzīvotājiem.

Savukārt LTV valdes loceklis satura jautājumos Sergejs Ņesterovs skaidroja, ka NEPLP lēmums nozīmē, ka šāds nacionālās apraides kanāls ir nepieciešams, bet izveidot to pašlaik nevar, jo tam nav finansējuma.

Iepriekš vēstīts, ka tikusi vērtēta iespēja veidot jaunu sabiedriskās televīzijas (LTV) kanālu, kas būtu krievu valodā un kura satura veidošanā varētu sadarboties ar Igauniju. Mediju eksperti gan kritizē šāda kanāla lietderību, norādot, ka efektīvāk būtu mēģināt auditoriju sasniegt ar kvalitatīvu saturu caur jaunām programmām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt