Ludzas medicīnas centrā nodaļa Covid-19 pacientiem
Ludzas medicīnas centrs ir 1. līmeņa slimnīca. Vēl līdz nesenam laikam tur ārstējās aprūpes profila slimnieki un slimnieki ar hroniskām saslimšanām, kuriem jau bija nozīmēta plānveida ārstēšana. Taču, kad pagājušonedēļ nodaļā tika konstatēti seši Covid-19 gadījumi, to slēdza, un slimniekiem tagad ir jāmeklē cita ārstēšanās vieta.
“Šobrīd Nacionālais veselības dienests piedāvā arī tādu funkciju kā aprūpi mājās, un mēs arī iespēju robežās iesaistīsimies, atbalstot ar medicīnisko personālu,” pastāstīja Ludzas medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens.
Tagad nodaļa, kur agrāk ārstējās ar hroniskām kaitēm sirgstošie, sagatavota Covid-19 slimnieku ārstēšanai.
“Pagājušo pirmdien, otrdien mēs izrakstījām pēdējos pacientus. Un vienā no nodaļām divās dienās ierīkojām nodaļu, kur esam gatavi uzņemt Covid-19 pacientus ārstēšanās pabeigšanai. Ar domu atbrīvot reģionālajam slimnīcām intensīvās terapijas palātas, nodaļas reģionālajās slimnīcas, kur būtu jāatrodas smagākiem pacientiem,” paskaidroja Atstupens.
Ludzas medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens norādīja, ka Covid-19 slimnieku palātās medicīniskais un atbalsta personāls uzturēsies pēc iespējas retāk un īsāku laiku. Taču slimniekiem nepieciešamības gadījumā būs iespēja no savas palātas sazināties ar mediķiem.
“Nodaļa ir aprīkota ar trauksmes signalizāciju. Jebkurā brīdī mediķi pēc palīdzības var pasaukt gan ar skaņu, gan ar balsi pa mikrofonu. Tāpat katrā palātā ar lieliem cipariem ir izrakstīts telefona numurs, un uz posteņa būs telefons, pa kuru māsiņa varēs nokonsultēt,” pastāstīja Atstupens.
Šī medicīnas centra Covid-19 nodaļā gan medicīniskais aprīkojums, gan arī drošības līdzekļi ir pietiekamā daudzumā, taču bažas rada pašu medicīnas darbinieku saslimšana. “Mēs varam visus pacientus nodrošināt ar skābekli, principā pat varam ventilēt, tikai mums nav anesteziologu un reanimatologu cauru diennakti. Taču, ja pacientam kļūst stāvoklis smagāks un nepieciešama intensīvāka terapija, viņš tiks pārvests uz reģionālo slimnīcu, kur ir reanimācijas, intensīvās terapijas palātas, kur ir vairāk speciālistu.
Šobrīd mēs nodaļu nodrošinām pilnībā, uzņemšanas nodaļu, ambulatoro dienestu nodrošinām, bet nu situācija var mainīties un, divām, trim māsiņām izkrītot, būs strauji jāmaina taktika,” pastāstīja Atstupens.
Balvu un Gulbenes slimnīcās – vietējie pacienti
Atšķirībā no 1. līmeņa slimnīcas Ludzā, kur nonāk Covid-19 slimnieki no reģionālajām slimnīcām, Balvu un Gulbenes slimnīcās nav pārvesto Covid-19 slimnieku. Tur pa tiešo tiek stacionēti vietējie.
“Balvu slimnīcā Covid-19 pacientu nodaļa tika izveidota 5. decembrī, kad arī tika hospitalizēti pirmie pacienti. Tie ir cilvēki, kuriem ir arī citas saslimšanas. Pie šīm slimībām viņiem klāt ir nākusi vēl Covid-19 infekcija, kas maina ārstēšanas taktiku, bet tajā pašā laikā tiek ārstēta pamatslimība,” pastāstīja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes locekle Alīda Vāne.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā strādā 200 mediķi, un pašlaik ar Covid-19 infekciju slimi 18. “Šobrīd mēs tiekam galā, jo Gulbenē mums bija plānveida palīdzība – aprūpes nodaļa un hronisko pacientu nodaļa. Esam slēguši to ciet, un šo personālu varējām pārmest uz citiem darbiem,” pastāstīja Vāne.
Viņa atklāja, ka pašlaik slimnīcā pietiekamā daudzumā ir gan aizsarglīdzekļi, gan arī medicīniskais aprīkojums. Mediķi cer uz vakcināciju kā iespēju samazināt saslimstību ar Covid-19.
“Slimnīca dzīvo kara apstākļos, jo mēs nekad nezinām, ko nākamā diena mums nesīs, un dažreiz mēs nezinām, ko nesīs nākamā stunda,” piebilda Vāne.
Mazajās slimnīcas – hroniski un aprūpes pacienti
Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka norādīja, ka šobrīd mazajām slimnīcām paredzētais aprīkojums un drošības līdzekļi nodrošināti pietiekamā daudzumā. Vairāk uztrauc tieši pieaugošā mediķu saslimšana ar Covid-19.
“Piesaistot zemāka līmeņa stacionārus, mēs rēķināmies ar viņu iespējām.
Un viņiem tiks nogādāti tikai tādi pacienti, ar kuriem viņi medicīniski spēs tikt galā un šos pacientus ārstēt.
Tā kā mazajās slimnīcas vairāk nonāk hroniski un aprūpes pacienti, viņiem ir vairāk nepieciešams vidējais medicīniskais personāls, nevis ārstniecības personāls. Salīdzinoši ar Rīgu reģionos lielāka problēma ir ārsts, nevis vidējais ārstniecības personāls,” sacīja Janka.
Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Aizkraukles slimnīca paudusi gatavību atvērt 40 Covid-19 pacientiem paredzētās gultas, Ludzas medicīnas centrs – 30, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība – 15, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīca – 16 pacientu gultas.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
