Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes "Vienoti Latvijai" simbolizē 1920. gada janvārī atbrīvoto Latgali. Šobrīd Latvijā norit darbs pie okupācijas varas simbolu un pieminekļu nojaukšanas, bet bija arī laiks, kad padomju vara varmācīgi iznīcināja Latgales atbrīvošanas pieminekli.
Latgales kultūrvēstures muzeja speciālists kultūrvēstures jautājumos Vladislavs Malahovskis stāsta: "Sākotnēji piemineklis tika atklāts Otrā pasaules kara faktiski sākumā. 1939. gada 8. septembrī notika pieminekļa atklāšana. Latvijas valsts liktenis tolaik jau bija izlemts, tāpēc pieminekļa mūžs bija daži mēneši, jo 1940. gada vasarā padomju okupācijas režīms viņu nogāza."
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā piemineklis tika atjaunots, bet pēc Otrā pasaules kara, padomju režīma laikā piemineklis atkal tika nogāzts.
"Vēl līdz piecdesmitajam gadam piemineklis atradās savā vietā, tiesa bez krustiņa, kuru komunisti bija noņēmuši, bet 1950. gadā viņš tika gāzts. Un jāpiemin, ka 25 gadus pieminekļa vietā, no sešdesmito gadu vidus līdz deviņdesmitajam gadam, šeit atradās boļševiku vadoņa Ļeņina piemineklis," norāda Vladislavs Malahovskis.
Tomēr, pateicoties Latvijas tautas frontes aktīvistiem un daudziem patriotiskiem ārzemju latviešiem, pirms 30 gadiem, 1992. gada 13. augustā, laikā kad Rēzeknē notika Pirmais pasaules latgaliešu saiets, Latgales atbrīvošanas piemineklis" Vienoti Latvijai’ tika atklāts no jauna.
Pieminekļa atjaunošanas iniciatīvas grupas vadītājs Osvalds Zvejsalnieks teic: "Daudzi no tiem cilvēkiem, kas toreiz darbojās, jau ir tajā saulē, bet es vēl kaut kā esmu aizķēries. Tas toreiz bija tāds laiks, kuru pat noraksturot ir grūti. Bija milzīgs pacēlums un kaut kādas cerības un tas viss reducējās uz to, ka vajag atjaunot to pieminekli."
Profesors ReTV arī stāsta, ka nauda pieminekļa atjaunošanai tika savākta ļoti ātri. Tas noticis arī Tautas Frontes pasākumos, kuros ziedojumu kastītes pildījušās zibenīgi.
Pieminekļa atjaunošanā svarīga loma bija arī tā laika Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrībai, kuru savulaik vadīja Pēteris Keišs.
"Piedalījās visa tā laika Latvijas augstākā vara," atminas Keišs. "Anatolijs Gorbunovs teica runu. Un mūsu mazais latgalietis Boņuks, protams, ka bija klāt. Man tas ir notikums, ko es pirmo uzreiz atceros, kad man prasa, ko es esmu piedzīvojis šajā laikā strādādams kādus sešdesmit gadus kultūrā."
Rēzeknē lieli pasākumi, lai svinētu pieminekļa atjaunošanas jubileju, šogad nav paredzēti – interesenti par pieminekļa vēsturi var uzzināt tikai Latgales kultūrvēstures muzeja un Rēzeknes bibliotēkas šobrīd sagatavotajās izstādēs.
