Tas ir viens no variantiem, kā dot iespēju jaunietim izprast darbu laukos, tos motivēt uz konkrētām studijām un attiecīgi - atgriešanos laukos. Taču tas ir tikai sākums arī pašvaldībām un uzņēmējiem, kam ir jāstimulē jaunieši, piemēram, nodrošinot tos ar mājvietu un maksājot stipendiju.
Pirmo gadu līdzekļus tam pašvaldības budžetā atvēlējusi Daugavpils novada dome, jo laukos jauno speciālistu kļūst aizvien mazāk un ir nozares, kur tas izteikti jūtams.
Šobrīd laukos trūkst vetārstu, pārtikas tehnologu, arī agronomu un pat vienkāršāku darbu veicēju zemnieku saimniecībās, kā piemēram mehāniķu vai slaucēju,
stāsta Daugavpils novada domes Attīstības nodaļas projektu koordinators Jāzeps Krukovskis.
Lai stimulētu jauniešus pievērsties lauku dzīvei un studēt laukos nepieciešamās profesijas, novada dome nolēmusi tos atbalstīt ar stipendijām. "Mēs nolēmām, ka tādā veidā vajadzētu atbalstīt savus jauniešus, kas pie mums ir deklarēti. Proti, lai viņi iegūst augstāko izglītību un atgriežas novadā. Tādā veidā mēs stimulētu jauniešus ar ierobežotākām iespējām iegūt izglītību," saka Krukovskis.
Stipendijām atvēlēts īpašs stipendiju fonds. Proti, paredzēti līdzekļi šī gada budžetā, stāsta Daugavpils novada domes finanšu nodaļas vadītāja Irēna Timšāne. Viņa atzīst, ka pirmajā gadā, apspriežot šo ideju novada uzņēmēju padomes sēdē, iespējams, uz lielu aktivitāti vēl nevarēšot cerēt. "10 000 eiro mēs esam ieplānojuši. Bet svarīgi, lai gan darba devējs, gan darba ņēmējs būtu gatavi sadarbībai. (..) Vai mēs apgūsim visus 10 000? Man tā neliekas," viņa nosaka.
Zemniece Ingūna Spūle atzīst, ka jauno speciālistu laukos trūkst. Tomēr tiem jābūt kvalificētiem un lai zemnieks varētu tiem uzticēties. "Es nevaru paņemt cilvēku no malas, lai viņš slauktu govis vai strādātu par traktoristu, ja viņam nav vadītāja apliecības," saka Timšāne.
Ir arī lauku uzņēmēji, kas nodarbojas, piemēram ar gaļas pārstrādi vai kulināriju, arī tiem pietrūkst darbaroku. Tāpēc pirmais solis ir savest kopā gan uzņēmēju, kam vajadzīgs darbinieks, gan jaunieti, kurš labprāt saņemtu stipendiju un atgrieztos strādāt laukos, uzvser Timšāne. "(..)
Līdz ar to mēs nolēmām iesaitīt skolēnus - lai viņš pastrādā vasarā un redz un jūt [vai attiecīgais darbs iet pie sirds]!" norāda Timšāne.
Šobrīd jau sākta uzņēmēju aptauja. un drīzumā vasaras darbiem varēs pieteikties arī jaunieši, stāsta Krukovskis. "Pašlaik ir uzsākta pieteikšanās, kas ilgs līdz 24.martam. Tad mēs nedēļas laikā šos pieteikumus apstrādāsim, un aprīlī sāksies skolēnu pieteikumu pieņemšana. Līgumi tiks slēgti maijā. Mēs plānojām iesaistīties arī Nodarbinātības valsts aģentūras programmā un piesaistīt 17 līdz 19 gadus vecus jauniešus, kuri paši vēlas strādāt," saka Krukovskis.
Viņš skaidro, ka vislabāk būtu, ja jaunietis savā darbā izietu visus posmos: vasarus darbus, praksi konkrētā uzņēmumā, iegūst solītās pašvaldības stipendijas, kuram bonusā vēl varētu būt mājokļa piedāvājums laukos, saka Krukovskis.
Lai arī līdzekļi budžetā paredzēti, šis būs pirmais – starta gads, lai izprastu, cik reāli šāds atbalsts interesē jauniešus, cik tas stimulēs tos palikt laukos un cik gandarīti par sadarbību būs arī darba devēji laukos.
