Vai Latgalē ir mazāk patriotiski noskaņotu jauniešu vai potenciālā auditorija, kas varētu stāties Latvijas armijas profesionālajā dienestā, izvēlas dodies uz citām iekšlietu struktūrām - robežsardzi, muitu vai zemessardzi? - šādi jautājumi rodas, uzzinot statistiku, ka Latvijas armijā pēdējo sešu gadu laikā vismazāk karavīru iestājušies tieši no Latgales. Tajā pašā laikā par Jaunsardzi šobrīd jauniešiem interese ir liela.
Jaunsardzes 2. novadā, kurā ietilpst viss Latgales reģions, nedaudz arī Austrumvidzeme un Austrumzemgale, šobrīd ir divi ar pusi tūkstoši jaunsargu. Gribētāju iestāties Jaunsardzē ir pat vairāk nekā pieejamo instruktoru. Tāpēc nevar teikt, ka Latgalē ir mazāk aktīvi jaunieši. Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas vadītājs Juris Lelis atklāj, kur devušies viņu 150 jaunsargi, pērn absolvējot vidusskolu vai tehnikumu:
“No 150 jaunsargiem uz bruņotajiem spēkiem aizgājuši vai iestājušies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kopumā 20 jaunieši, es neteiktu, ka tas ir maz, tāpat iestājušies Zemessardzē 40 jaunieši.''
10 jaunieši devušies uz Valsts robežsardzes koledžu. Pērn teju puse no jaunsargiem Latgalē, kuri sasniedza pilngadību, savu dzīvi izvēlējās saistīt ar militāro jomu vai iekšlietu struktūrām.
2015.gadā Latvijas armijā uzņemti 420 karavīri. Šogad jau vairāk nekā 500. Trijos mēnešos vēl šogad plānots iesaukt 200 karavīrus. Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks Rihards Rozenbaums norāda – statistika, pēc kuras analizēti uzņemtie karavīri profesionālajā dienestā, ir deklarētās dzīvesvietas, un tas varbūt mānīgs rādītājs:
''Ar latgaļu saknēm ir diezgan daudz cilvēku Latvijas armijā, dien profesionālajā dienestā. Tas ir drīzāk saistīts ar šiem sociālekonomiskajiem aspektiem, ka cilvēki deklarējušies jau citur, mainījuši savu dzīvesvietu.”
Satiktie vecāko klašu skolēni jaunsargu nodarbībā Rēzeknē atzīst - Jaunsardze ir laba iespēja, kā sagatavot sevi militārajai karjerai. Iļja ir pārliecināts, ko vēlas darīt pēc vidusskolas absolvēšanas:
“Mani atveda draugs, man šeit ir interesanti - uzlaboju latviešu valodu, aktīvi sāku nodarboties ar sportu. Jau no bērnības gribēju savu dzīvi saistīt ar armiju, pēc 12. klases iešu uz Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.”
Ar militāro jomu savu dzīvi vēlas saistīt arī jaunsargs Alfrēds: “Tagad gatavojamies - ieročus jaucam, notiek apmācības, lai pēc tam būtu vieglāk. Ieliksim labus pamatus, tas man nākotnē noderēs.”
Savukārt Lindai jaunsargu nodarbības ir laba iespēja, kā veidot stiprāku savu personību. “Es atnācu uz jaunsargiem, jo tā mani attīsta gan fiziski, gan emocionāli. Es kļūstu noturīgāka. Par nākotni - es domāju, ka iešu uz muitu,” saka Linda.
Rozenbaums nenoliedz - cilvēki vēlas strādāt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Latgaliešiem, dienot profesionālajā dienestā, dzīvesvieta un uzturēšanās lielākoties ir ārpus Latgales:
“Lielākoties šīs vietas tiek nodrošinātas sauszemes spēkos, kas ir Kadagā, arī Rīgā citās spēka vienībās - štāba bataljonā, jūras spēku flotilē. Iespējams, ka tas būtu viens no vēl vairāk motivējošiem aspektiem, lai cilvēki aktīvāk stātos dienestā, ja šīs regulārās spēka vienības tiktu izvietotas reģionos.”
Arī pieejamais finansējums nevar būt par iemeslu, kāpēc cilvēki negribētu dienēt profesionālajā armijā.
“Jāsaka, atalgojums ir konkurētspējīgs valstī - pēc nodokļu nomaksas jaunais karavīrs saņem 780 eiro,” saka Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks Rihards Rozenbaums.
Lai mudinātu jauniešus no Latgales stāties profesionālajā dienestā, Nacionālie bruņotie spēki Latgales reģionā pastiprinājuši informatīvās aktivitātes, un jau nākamajā nedēļā šādi pasākumi tiks rīkoti Daugavpils un Dagdas jauniešiem.
