Vasaras garumā biedrības “LOBS” jaunieši devās uz dažādām Latgales vietām un tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, uzklausot viņu stāstus. Projekta idejas autorei Ingūnai Semulei doma par Latgales vietvārdu pētīšanu un dokumentēšanu bija radusies jau pirms vairākiem gadiem.
"Ideja roduos seņ. Dzeds dzeivoj Smutūs, i, kai zynoms, “smuts” latgaliski ir Valns. Kūpš tuo laika, kod es tū uzzynuoju, maņ ļūti vysu laiku beja taids īkšejais namīrs. Par kū, par kū tī ir Smuti, tys Valns, bet blokus ir cytaids nūsaukums," stāsta Semule.
Kā pamudinājums beidzot pieķerties idejas īstenošanai bijusi šogad uzsāktā akcija “Vietvārdu talka”, kurā aicināja dokumentēt vietējos vietvārdus. Izzināt vietvārdu stāstus biedrības “LOBS” jaunieši nolēma Rēzeknes, Daugavpils un Kārsavas novados.
Semule norāda, ka projekta “Vītvuordu stuosti Latgolā” mērķis ir sniegt ieskatu vietvārdu dažādībā Latgalē un dokumentēt to rašanos. Projekta rezultātā taps video.
“Lai jis byutu interesantuoks i baudamuoks jaunai auditorijai. Lai ari školāni un jaunīši byutu vizuali pīsaisteiti. Tod kod redzi vizuali, interesanti, tod atcerīs vysu daudz lobuok na kai tys ir juoizlosa tekstā i muoceibu gruomotā," saka Semule.
Senāk katram strautiņam, pakalnam, ceļam un citiem ģeogrāfiskiem objektiem bijis savs nosaukums. Daudzi no tiem līdz mūsdienām zuduši, citi saglabājušies, bet to izcelšanos ne vienmēr var uzzināt. Vietvārdu stāsti aizgājuši zudībā līdz ar vecākās paaudzes aiziešanu mūžībā.
To atzīst arī žurnāliste Dace Dambe, kura tikās ar vietējiem un uzklausīja viņu stāstus: "Beja vītys, kur myusim gryuši guoje ar izdybynuošonu. Par tū, ka ir vītys, par kurom stuosti ir pajimti leidza aizsaulī, par kurim eisti cylvāki navar pastuosteit, ir pīnāmumim, miniejumi."
Vairāku vietvārdu izcelšanos jauniešiem izdevās izzināt, piemēram, no kurienes radies nosaukums Žydu tylts Kārsavas pusē.
“Tī galeigi nav tylts, tī ir parosts lauku zemis ceļš, kuru pat itymūs lelajūs plyudūs naizskoluoje. Tī ir tylts bejs pošā suokumā, kod celeni nu dzeraunis iz leluoku centru beja taiseiti puori, pūram beja taidys saveitys bārza, nu tīvajim bārzim saveits taids kai tilteņš, i puori brauce žyds ar zyrgu un vede babom lakateņus, i taidys lītys, silčis gordys. Nu tuo laika tys vītys nūsaukums tai ari roduos,” par nosaukuma rašanos stāsta Dambe.
Meklējot vietvārdus, sanācis pabūt arī Parīzē, tepat Latgalē, ne Francijā. ”Parīze izaruodās ir Vyšku pusē, navys Francejā. Tymā pusē ir franču cylvāki bejuši i vysys lītys darejušs, i atstuojušs sovys pādys.”
Vietvārdi ir kā liecinieki seniem notikumiem un dažādu tautu kontaktiem. Savas pēdas Latgales vietu nosaukumos atstājuši arī poļi. Izrādās, Vaboles jeb Vabalis ciemam Daugavpils novadā nav it nekādas saistības ar kukaiņiem, nosaukums esot radies no poļu valodas vārda, kas tulkojumā nozīmē “pievilināt, piesaistīt uzmanību”.
Vietvārdos atklājas arī latgaliešu valodas skaistums un daudzveidība, jo daudzi vārdi no ikdienas valodas ir zuduši.
To nozīmes ir piemirstas, bet senais vārds ir saglabājies kādas vietas nosaukumā, uzsver projekta “Vītvuordu stuosti Latgolā” vadītāja Semule. “Vītvuords ir myusu vizeitkarte, myusu identitate, ir dīz gon sans, nu vacvacuokim sasaglobuojs.”
Latgaliskie vietvārdi zuduši arī dažādu reformu rezultātos, kad tie tikuši pārveidoti, zaudējot savu sākotnējo nozīmi. Tā tas, piemēram, ir Zilupes gadījumā. Tās sākotnējais nosaukums bijis Sīnuoja, no latgaliešu valodas vārds “sīns” jeb “siens”. Vēlāk Krievijas impērijas laikā upi pārdēvēja par Siņaja. Savukārt pagājušā gadsimta 20. gados notika Latgales vietvārdu latviskošana un upes nosaukumu pārtulkoja uz Zilupe.
