Daugavpils novada Buļu ciema iedzīvotājs Jānis dzimtas mājās ir dzīvojis visu mūžu, tāpēc labi pazīst tuvāko apkaimi, bijušos un esošos kaimiņus. Kopā ar viņu Latgales reģionālā televīzija devās apskatīt pamesto Strojenkas ciemu, par kura esamību liecina vien nosaukums kartē. "Tas bija mazs ciemiņš, vien trīs mājas," stāstīja Jānis, rādot vēl padomju laiku kartē iezīmētas viensētas. Tagad ir palikušas tikai divas no tām, taču tajās neviens vairs nedzīvo.
"Kādreiz braukājām ar tēti uz šejieni. Tētis man mednieks bija gadījies. Es tik atceros, ka jaunas tās mājas nebija šeit. Kad braukājam, tikai pamati bija palikuši. Tālāk Strojenkā tur tās mājas vēl stāvēja. Labā pusē Strojenkā - tur Jablonski dzīvoja. Atceros Viktors bija tur no tās mājas, pēc tam Janīna Gaidele Višķos par skolotāju strādāja. Atceros, ka mana mamma tur šūt braukāja," stāsta Jānis.
"Strojenkai pat nav zīmes. 57 ciemi, ja ciems neatrodas blakus lielākam pašvaldības ceļam un ne uz valsts ceļa, mēs arī neuzskatījām par vajadzīgu uzlikt tur zīmi. Strojenku jūs tā vienkārši neatradīsiet," skaidro Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne.
Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka Daugavpils novadā ir lielākais neapdzīvoto ciemu skaits Latgalē. Trīs no tiem - Kurtiši, Eglītes un Strojenka - atrodas Naujenes pagastā. Kurtišos ir deklarēts tikai viens iedzīvotājs, savukārt Eglītēs ir bijušais dārzkopības kooperatīvs ar vairāk nekā 40 vasarnīcām, ko pilsētas iedzīvotāji pārsvarā izmanto vasaras laikā.
"Šajos ciemos arī zemes īpašumu nav daudz. Piemēram, Strojenkā ir tikai 22 zemes īpašumi. Pārsvarā tā ir lauksaimniecības zeme, ko apstrādā zemnieks. Kurtišos ir tikai 12 zemes īpašumi," atklāj Miglāne.
"Agrāk te bija purvi, un tuvākās apkaimes cilvēki ganīja lopus. Mēs uzbūvējam savu māju pirms 25 gadiem. Savā laikā turējām dažādus mājlopus, tagad jau gadus trīs ar to nenodarbojamies. Domājam atgriezties dzīvoklī Daugavpilī, kas tukšs stāv," pavēsta Naujenes pagasta Eglīšu ciema iedzīvotāja Marija.
Pašlaik Daugavpils novads ir iedalīts 57 ciemos, taču lielākā to daļa kā administratīvi teritoriālās vienības pastāv tikai "uz papīra". Faktiski tās vienmēr ir bijušas lauku teritorijas ar viensētām.
"Nevar teikt, ka tas ir mainījies pēdējo piecu gadu laikā. Jau gadus 15 tāda situācija. Sākotnēji, šķiet, mūsu tas teritoriālais iedalījums nebija pareizs, nevajadzēja tādas lauku teritorijas dalīt ciemos. Es domāju, tad tā statistika izskatītos citādi," spriež Miglāne.
Daugavpils novads ar vairāk nekā 20 tūkstošiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Latgales reģionā. Pašlaik novada iedzīvotāju blīvums ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru.