Pēc ilgā klusuma perioda Viļānu kultūras namā un Maltas vidusskolas sporta zālē piektdien, 14. maijā, valdīja rosība. Uz dienu tur atvērti vakcinācijas punkti. Atsaucība būs liela, tā vēl pēcpusdienā vērtēja vakcinācijas veicēji. Tāpēc Rēzeknes slimnīca un Malta pagarināja vakcinācijas punkta darba laiku.
Informēšanā par šo notikumu iesaistījās arī pašvaldības, taču “ReTV” uzrunātie iedzīvotāji atklāja – vislabāk darbojas “klusais telefons”.
“Man kaimiņi pateica, bet vispār televīzijā paziņots bija. Mums jau tur vesela brigāde viens otram paziņo. Negribas jau braukt kaut kur, visādas atziņas, kam patīk, kam nepatīk,” sacīja Viļānu iedzīvotāja Biruta.
“Viņa [paziņa] brauca uz Rēzekni, es arī gribēju braukt, bet viņa pateica, ka 14. maijā būs šeit pat Viļānos. Tā viens otram laikam arī izstāstīja,” pastāstīja Viļānu iedzīvotāja Ļubova.
Rēzeknes novada pašvaldībā skaidroja, ka iedzīvotāju informēšanu sākuši šīs nedēļas sākumā: izliktas infolapas uz paziņojumu dēļiem un veikalos. Dažās mazākajās sādžās kaimiņiem esot pat kopējas “WhatsApp” grupas.
Pašvaldības informatīvajā izdevumā gan informāciju ievietot nav paspējuši. “Šis mums ir pirmais gadījums, līdz ar to pēc tam jau droši vien paši mācīsimies, kā labāk izplatīt šo informāciju, jo
tādas vienotas nostādnes, kā mums informēt katru iedzīvotāju, tādas nav bijis ne no Veselības ministrijas, ne no arī mums pašiem ir gatavota,” atzina Rēzeknes novada domes pārstāve Madara Ļaksa.
Pagājušās nedēļas vizītē Latgalē veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka pasīvās vakcinēšanās problēmu jārisina, mēģinot iedzīvotājus plašāk un kvalitatīvāk informēt. Tāpēc vakcinācijas koordinētāji gatavo iepirkumu vakcinācijas avīzes drukai.
“Šo informatīvo materiālu mēs plānojam izplatīt aptuveni maija beigās, bet centīsimies to salāgot ar izbraukuma vakcināciju. Mums vēl vajag vienoties ar pašvaldībām, kura ir gatava drukāt pati un izplatīt pati saviem iedzīvotājiem jau ierastajos savos kanālos. Un tad ir tās pašvaldības, kurām nav šādu līdzekļu. Tad tajās mēs viņiem sadrukāsim,” pastāstīja vakcinācijas projekta pārstāve Ieva Stūre.
Latgales iedzīvotāju informēšanai vēl papildus finansējums paredzēts arī reklāmas laukumiem vietējos medijos. Bet vietējās avīzes ir neizpratnē, kāpēc pašvaldību izdevumiem nevis tām tiek piedāvāts izplatīt vakcinācijas avīzi.
“Arī mēs esam piedāvājuši viņiem būt par informācijas izplatītājiem, protams, prasot par to kaut kādu simbolisku samaksu, bet nekādas atsaucības nav bijis,” sacīja “Vietējās Latgales avīzes” redaktore Viktorija Nečajeva.
“Protams, šāds skaidrojums būtu ļoti noderīgs un tieši neatkarīgajos medijos, kuriem lasītāji uzticas,” norādīja “Ezerzemes” redaktore Iveta Leikuma.
Vakcinācijas projekta koordinatori gan uzsvēra, ka Latgalē iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai rīkoti arī vairāki vebināri. Arī ministrs tikās ar vietējiem viedokļu līderiem – mediju, biedrību, kā arī baznīcu pārstāvjiem.
Uzrunātie garīdznieki gan nesolīja izmantot savu autoritāti laicīgo problēmu risināšanā.
“Mēs varam mudināt pārdomāt to visu, bet beigu atbilde vienmēr ir katra cilvēka, katra indivīda ziņā,” sacīja Mihails Sivickis, katoļu dekāns Daugavpilī.
“Cilvēks uz baznīcu nenāk, lai saņemtu mudinājumu vakcinēties. Tie nedaudzie cilvēki, kas atnāk uz baznīcu, viņi nāk pēc miera,” pauda pareizticīgo priestermūks Aleksandrs Lizons.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši aptuveni 22% pieaugušo. Maija vidū plānots sākt vakcinēt arī 16 gadus sasniegušus jauniešus. Kopš 3. maija vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989 vakcinācijai varēja pieteikties visi 18 gadus sasnieguši iedzīvotāji, bet pirms tam, organizējot vakcināciju pret Covid-19, Latvijā bija plānots vispirms potēt astoņas prioritārās grupas un līdz maija sākumam bija pieņemti lēmumi atvērt 6 no 8 prioritārajām grupām.
Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju.
