Latgalē un Sēlijā vēršas plašumā gadatirgu tradīcija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai arī Latgalē un Sēlijā šādi tirgi tikai sāk iedibināt tradīcijas, gadatirgi kļūst arvien pieprasītāki. Lielākoties, kā piemēram, sestdien, 28.maijā, Varakļānos, tie notiek līdztekus ar pilsētas svētkiem. Ilūkstes novadā ar šo pavasari gadatirgi tiek rīkoti katra mēneša trešajā svētdienā.

Tā ir iespēja iedzīvotājiem iegādāties lauku labumus un amatnieku darinājumus, savukārt mājražotājiem un rokdarbu veicējiem tā ir iespēja popularizēt savu produkciju un rast noietu precei. Kā rāda pieredze, ražotāji gatavi mērot vairākus desmitus un pat simtus kilometru, lai pārdotu savus ražojumus, un šādus gadatirgus uzskata par labu iespēju peļņai.

Ilūkstes gadatirgus ir viens no tiem, kas veido savas tradīcijas, tirgus notiek vismaz reizi mēnesī. Piemēram, kokgriezējam - amatniekam un zemniekam Varim Vilcānam no  Vaboles pagasta bija jāmēro vairāki desmiti kilometri uz šo gadatirgu, bet ar cerību uz peļņu un to, ka gadatirgus tradīcijas turpināsies.

„Ja tā tradīcija turpināsies un nepieļaus kļūdu, ka kādreiz nenotiks… svarīgi, lai tirgus turpinātos,” saka Vilcāns.

Pēc naudas brauc uz gadatirgiem arī mājražotāji no citiem novadiem. Piemēram,  Inese Survilo no Aglonas novada ar saviem sieriem. Viņa citviet saredz mājas ražotiem produktam labu noietu, jo pašu novadā šo tirgus tradīciju tik labu nav. Vaicāta, vai atmaksājas braukt no Aglonas uz Ilūksti, lai pārdotu sieru, viņa atbild: „Es domāju, ka jā! 70 kilometri – cik tad te tas gabaliņš ir,” saka Survilo. Aglonā gan šādi tirgi ir tikai svētkos, nevis regulāri kā Ilūkstē.

No Vārkavas novada ne mazu ceļu uz Ilūksti mērojoši mājražotāji ar gaļas kūpinājumiem. Arī viņi ir rēķinājuši un secinājuši, ka ir izdevīgi piedalīties Ilūkstes tirgū.

Gadatirgu kā iespēju savas uzņēmējdarbības popularizēšanai izmanto arī blakus pagastu ražotāji, tostarp jaunā uzņēmēja Inga Čazova no Sventes pagasta.

Viņa pēc 10 ārzemēs nostrādātiem gadiem atgriezusies dzimtenē un sākusi jaunu biznesu.

Viens no tiem - pašcepta maize. „Mums ir viesu māja, maiznīca, kafejnīca, viesnīca un bezrauga maize. (..) Paši cepam – astoņas stundas! Pie mums Latvija nebeidzas. Te Latvija sākas. Tas ir mūsu lozungs, un mēs esam optimisti,” saka Čazova.

Gadatirgi ir iespēja amatniekiem un mājražotājiem, atzīst Ilūkstes gadatirgū sastaptie lauku uzņēmēji, cerot, ka tirgu tīkls un to darbība Latgalē un Sēlijā pletīsies plašumā. Ja ir pircēju interese, tad produkcijai ir noiets, bet ražotājam peļņa un interese darboties tālāk.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti