„Tā frontes līnija jau gāja gar Daugavas krastiem, vairāk kreisajā krastā, Ilūkstes apvidū, taču arī te labajā upes krastā notika cīņas. Un tie pieminekļi, kas ir uzstādīti Latvijas brīvvalsts laikā, joprojām pastāv un ir saglabājušies,” stāsta vēsturniece Latgales pētniecības institūta sekretāre Genovefa Barkovska.
Pirmā pasaules kara sīvās cīņas ritējušas abos Daugavas krastos - Ilūkstes un Daugavpils apkaimē, par to liecina apbedījumi un pašas cīņu vietas. „Pirmais pasaules karš bija ierakumu karš. Fronte te ilgi tupēja ierakumos, tāpēc ierakumu līnijas vēl tagad ir saglabājušās. Ilūkstes mežā arī šodien var atrast neaizaugušas tranšejas, arī bunkurus frontes joslā. Dzīve šī kara laikā pārsvarā notika šajās tranšejās un bunkuros, un uz tiem pieminekļiem, kas saglabājušies, ir viens uzraksts „1914.- 1917.gadu cīņas”,” stāsta Barkovska.
Vesela Pirmā pasaules kara blindāžu sistēma līdz mūsdienām kā liecība par šīm cīņām saglabājusies Ilūkstes novada Pilskalnē, te šobrīd izveidota pat īpaša tūrisma taka. „Grūti iedomāties, kā šis dabas objekts izskatījās pirms simt gadiem. Varbūt ne tik ļoti kokiem noaudzis, bet acīmredzot tas bija stratēģiski izdomāts, ka tā bija laba pārskates vieta visai teritorija, kur varēja raidīt lodes,” stāsta tūrisma speciāliste Skaidrīte Azarstarpe.
Tieši Ilūkstes apkaimei šis karš pirms simts gadiem nesis lielu postu, izpostot gan daudzas ēkas, gan paņemot cilvēku dzīvības. „Šie dramatiski notikumi tik ļoti atstāja savas pēdas, jo pirms Pirmā pasaules kara Ilūkstes pilsētā bija ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju un mūsdienās šis cipars nemaz nav sasniegts,” stāsta Skaidrīte Azarstarpe.
Apbedījumi liecina, ka Daugavpils un Ilūkstes apkaimē cīnījušies dažādu tautību cilvēki. Bijis pat īpašs sieviešu bataljons. „Daugavpils novadā ir vairāki desmiti Pirmā pasaules kara krievu kapu apbedījumu un ap 38 Pirmā pasaules kara vācu apbedījumiem. Šeit bijušas sīvas cīņas, un tieši Medumu pagasta teritorijā gāja frontes līnija. Medumos Zelta kalna kaujās bija iesaistīts pat sieviešu bataljons,” stāsta Daugavpils novada Kultūrvēsturiskā mantojuma daļas vadītāja Vanda Bauļina.
„Cara armija sastāvēja no ļoti dažādām tautībām, jo bija iesaukti visi, kas bija šīs teritorijas iedzīvotāji. Ir pat turki un citu austrumu tautu pārstāvji. Arī vācu armijā bija dažādu tautību cilvēki,” norāda vēsturniece Genovefa Barkovska.
Pirmā pasaules kara liecības joprojām tiek un tiks meklētas. Pašlaik tās ir apbedījuma vietas, pieminekļi un cīņu norises vietas - zemnīcas un blindāžas, kas atgādina par notikumiem pirms 100 gadiem, kas nesa tik lielas pārmaiņas Eiropā, arī mums.
