Nelielais Ambeļu pagasts, kas robežojas ar Aglonas novadu, būs tā vieta, kur Latvijā tapts pirmā kameņu audzētava. Rādot šo vietu kartē, stāsta jaundibinātā uzņēmuma „Zemes kamene” īpašniece Līga Dreikšena: „Mana ideja ir Latvijā izveidot uzņēmumu, kurš audzē kamenes. Tas ir pilnīgi kaut kas jauns arī man pašai, tāpēc šobrīd lasu daudz literatūras par šo tematu. Domāju, ka jau šogad varētu nopirkt kamenes, piemājas dārziņā pamēģināt tās audzēt un paskatīties, kā tās dzīvo un jūtas.”
Ideja audzēt kamenes nākusi, jo bijusi vēlme dažādot lauksaimniecisko ražošanu. Turklāt kamenes ir izzūdošs, bet svarīgs kukainis dārzkopjiem, stāsta uzņēmuma „Zemes kamene” īpašniece Līga Dreikšena, kura turpmākajos gados plāno izveidot reālu vidi kameņu audzēšanai komerciāliem nolūkiem: „Kamenes ir nepieciešamas kultūraugu apputeksnēšanai. Visas komercsiltumnīcas tās iepērk, jo ziemā nav, kas nodrošina apputeksnēšanu tomātiem un gurķiem. Mana doma ir kamenes sākt audzēt nebrīvē, slēgtās telpās. Mākslīga barība, mākslīgi nodrošināts mikroklimats, temperatūra, lai tās justos kā dabīgā vidē, proti, kā zem zemes, jo kamenes jau dzīvo zem zemes, aliņās. Ir mākslīgi jārada tām labvēlīgs klimats."
Kameņu audzēšanas ideju Latvijā ir atbalstījis Eiropas Lauku attīstības fonds. Tas ir jauns izaicinājums un ieguvums, tā jauno ideju vērtē Lauksaimniecības konultāciju un izglītības centra Dienvidlatgales nodaļas vadītājs un profesionāls biškopis Guntars Melnis: "Prieks, ka ir atbalstīts projekts jauna uzņēmuma veidošanai, kas ir orientēts uz dabu, atjaunošanu un vides saglabāšanu. Mēs visu laiku runājam par bitēm, ka tās iet bojā Eiropā un ne tikai. Arī Amerikā uztraucas par bišu pazušanu, bet neviens jau neņem vērā, cik daudz pazūd savvaļas kukaiņu - tās pašas kamenes, savvaļas bites, cik tās daudz iet bojā, lietojot, piemēram, pesticīdus. Šis projekts nav tik daudz vērsts uz to, lai atjaunotu kameņu populāciju, bet gan vairāk mērķēts uz to, ka kamenes ir labākās apputeksnētājas ļoti zemās gaisa temperatūrās. Bites vairs nelido, bet kamenes vēl pie plus astoņiem grādiem lidinās."
Kamenes jau daudzus gadus tiek izmantotas siltumnīcās tomātu apputeksnēšanai, tāpat ļoti labi tiek apputeksnētas dzērvenes un zilenes, un līdz ar to no šīm kultūrām var iegūt augstas ražas. Šajā ziņā bites nespēj izdarīt to, ko var kamenes.
Latvijai kameņu audzēšanas bizness būs jauns piedāvājums, sarežģīts, bet tomēr vajadzīgs, norāda G.Melnis: "Latvijā nav šādas pieredzes kameņu audzēšanā, neskatoties uz to, ka katru gadu ievērojams daudzums kameņu tiek ievestas. To dara mūsu siltumnīcu dārzeņu ražotāji tieši tomātu apputeksnēšanai. Tas notiek tāpēc, ka paši mēs vēl neprotam šos kukaiņus audzēt uz vietas. Ja šis jaunais uzņēmums nākotnē sekmīgi spēs pavairot un audzēt šos kukaiņus, un spēs nodrošināt vietējos ražotājus ar šo produkciju, par to priecāsies gan mūsu siltumnīcu īpašnieki, gan tas būs apsveicami arī no vides un dabas viedokļa, kur kamanes atgriezīsies."
Jaundibinātā uzņēmuma „Zemes kamene” īpašniece Līga Dreikšena gadā plāno izaudzēt 200-300 kameņu ģimenes, un tas būs pirmais mēģinājums Latvijā mākslīgi gan audzēt, gan tirgot vērtīgos augu apputeksnēšanas kukaiņus.
