Zaudējumi pašvaldībām un lauksaimniekiem
Tik intensīvas lietavas Latgalē piedzīvotas pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Dabas stihija nesusi arī ievērojamus postījumus gan lauksaimniekiem, gan iedzīvotāju mājokļiem, gan ceļu infrastruktūrai. Vairāku Latgales pašvaldību vadītāji šobrīd lemj par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lietavu radīto plūdu dēļ.
“Protams, krīzes situācija neoficiāli ir iestājusies, jo uz vakardienas plkst.22.00 ceļš Kārsava-Rēzekne bija pārrauts, ceļā uz Ludzu Mērdzenē tilts arī sabojāts, un izrādījās arī uz Balvu pusi ceļš Pazlaukā izskalots un asfalts gabaliem izrauts,” stāstīja Kārsavas novada priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Lai arī ceļa posmā Kārsava - Ludza tiltam veikti pagaidu remontdarbi un šobrīd tas atvērts transportam, Ināra Silicka neprognozē tā ilgtspējību.
Ūdens līmenis šīs puses upēs ir pacēlies krietni vairāk nekā par metru, un turpina celties.
Arī Rēzeknes novadā postījumi ir vērienīgi, vietējās pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs to apmērus vēl nesauc, jo šobrīd visu pagastu infrastruktūra vēl tiek apzināta, tomēr jau šobrīd pašvaldībai notiek pārrunas ar Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministriju par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vērienīgās lietavas un tam sekojošie plūdi lielus postījumus nodarījuši arī Latgales lauksaimniekiem. Tā kā arī līdz lietavām laikapstākļi nebija labvēlīgi, lai uzsāktu graudaugu novākšanu, šobrīd tiek lēsts, ka vismaz Kārsavas novadā lielākā daļa sējumu, vairāki tūkstoši hektāru apmērā, ir zem ūdens.
Pašvaldības vadītāja Ināra Silicka pastāstīja, ka “uz pieciem vakarā mēs gaidām, tiek no atvaļinājuma izsaukts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, viņš būs šeit Kārsavā, lai redzētu pats savām acīm un izvērtētu situāciju”.
Slēgti vairāki ceļi
LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange Latvijas Radio rīta raidījumā “Labrīt” uzsvēra, ka nakts laikā situācija ir stabilizējusies, tomēr lietavu sekas nav novērstas.
Aktuāla informācija par situāciju uz ceļiem pieejama “Latvijas valsts ceļu” mājaslapā.
Lange gan nevērtēja cik ceļi bijuši kavlitatīvi, ja lietavu dēļ bijuši iespējami šādi bojājumi.
Piektdien ir atjaunota satiksme uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) posmā starp Kārsavu un Rēzekni. Satiksme pa ceļa vienu joslu tur atjaunota piektdien, 25. augustā no plkst. 11:00. Lai atjaunotu satiksmi, tika pieņemts lēmums izņemt caurteku, kas bija iebūvēta zem autoceļa klātnes. Izņemot caurteku, tika nolaists ūdens un aizbērti izskalojumi. Darbus veica VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālistiem.
Spēcīgu lietavu dēļ Latgalē daudzviet ir pārplūduši un izskaloti autoceļi. Satiksmei ir slēgti reģionālie autoceļi Viļaka-Kārsava (P45) autoceļa 37. kilometrā un Ilūkste-Bebrene-Birži (P72) pie Kaldabruņas 26,6. km, kā arī uz vienpadsmit valsts vietējās nozīmes autoceļiem.
Satiksme līdz šim ir slēgta šādos valsts vietējo autoceļu posmos:
•Tilža-Baltinava (V460) pie Baltinavas (18,8. km);
•Upītes-Demerova (V478) pie Demerovas (6,7. km);
•Rogovka-Mežvidi (V499) pie Rogovkas (2. km);
•Rogovka-Mežvidi (V499) pie Bliseniem (5. km);
•Višķi-Grāveri (V676) pie Ambeļiem (7,4. km);
•Verēmi-Rogovka (V593) pie Čudarāniem (9. km);
•Mērdzene-Čeri (V534) pie Rūzoriem (3,4. km);
•Mērdzene-Stiglova (V533) pirms Silinīkiem (3. km);
•Seļekova-Degļova-Goliševa (V507) pirms Goliševas (22,5. km);
•Ilūkste-Ilze-Vitkušķi (V702) pie Zīlītēm (20. km);
•Ludza-Stiglova-Kārsava (V501) 1 km pirms Latvīšu Stiglovas (18. km).
Satiksme ir atjaunota vietējā autoceļā Bozova-Kaskāni (V504) pie Bozovas (1,1. km).
Tāpat ir atjaunota satiksme uz šosejas Kārsava-Rēzekne (A13), satiksme tur notiek pa vienu joslu.
Satiksmes ierobežojumi sakarā ar remontdarbiem:
Turpinās būvdarbi uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) Salaspils novadā posmā no Avotiem līdz pārvadam pār dzelzceļu pie Daugavpils šosejas (A6). Satiksme tur var būt īpaši palēnināta. Aicinām izvēlēties citu maršrutu!
Visvairāk satiksmes ierobežojumu būvdarbu dēļ saglabājas starp Varakļāniem un Viļāniem (A12), kur ir 12 luksoforu posmi. Vidzemē ceļā no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (P32) jārēķinās ar četriem luksoforu posmiem un dažviet arī ar apbraucamajiem ceļiem, lai izbrauktu šo posmu, vajadzīga stunda. Uz Liepājas šosejas (A9) posmā no Saldus līdz Bukupei - septiņi luksoforu posmi, kurus var izbraukt 45 minūtēs.
Uz autoceļa starp Kārsavu un Rēzekni tiek aizbērti izskalojumi, ceļu uzturētāji cer līdz vakaram atjaunot satiksmi abās joslās. pic.twitter.com/jY4Im3AbLc
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) August 25, 2017
Savukārt valsts SIA “Autotransporta direkcija” norāda, ka applūdušo un neizbraucamo autoceļu dēļ uz nenoteiktu laiku autobusi nebrauks vairākos maršrutos vai arī tie var kavēties. Kopumā izmaiņas var skart 16 maršrutus.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šaboha LTV raidījumā "Rīta Panorāma" apliecināja, ka arī glābēji ir apskatījuši plūdu skartos rajonos valsts austrumos. Tomēr kopumā lietavas un plūdu dēļ ceturtdien ir bijuši 50 izsaukumi, kas nav vērtējams kā ļoti liels izsaukumu skaits. Tipiskākais iemesls glābēju izsaukšanai bija vēja nogāztu koku aizvākšana.
Notekūdeņu sistēmas plūdus izturējušas
Plūdu skartajās teritorijās Latgalē nav notikuši notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības pārtraukumi un neattīrītu notekūdeņu ārkārtas novadīšana ūdenstilpēs, informēja Valsts vides dienesta (VVD).
Spēcīgās lietusgāzes savā ziņā ir uzskatāmas par lietus ūdeņu un kanalizācijas tīklu testēšanu, to efektivitātes pārbaudi, kas sekmīgi izturēta, norādīja dienests.
Nav saņemta informācija, ka būtu notikuši notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības pārtraukumi vai neattīrītu notekūdeņu ārkārtas novadīšana ūdenstilpēs.
Saistībā ar ūdens pārrautajiem ceļiem ārkārtas situācija ir izveidojusies Kārsavas novadā. Pašvaldībās notiek civilās aizsardzības komisiju sēdes.
Dienests nosūtīja vēstules pašvaldībām, pieprasot informāciju par avārijas situācijām vides objektos - notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, dūņu laukos, pārsūknēšanas stacijās. Pastiprināti tiek kontrolēta mazo HES darbība, uzraugot, lai tās ievērotu ekspluatācijas noteikumus.
Tikmēr Veselības inspekcija aicina spēcīgo lietavu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei. Īpaši piesardzīgiem ir jābūt iedzīvotājiem, kas izmanto vietējās ūdens ieguves vietas un dzeramo ūdeni ņem no seklām akām un spicēm.
Spēcīgo lietavu laikā vietējās dzeramā ūdens ieguves vietas var tikt piesārņotas ar virszemes ūdeņiem, nereti arī ar kanalizācijas ūdeņiem. Šādi piesārņota ūdens lietošana uzturā bez apstrādes var izraisīt veselības problēmas. Uzturā ieteicams lietot vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni.
VARAM: Pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir konsultējusies ar atbildīgajiem dienestiem, kā arī ar Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju, un saņemtā informācija liecina, ka pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar applūdušajām teritorijām valsts austrumos – Latgalē un Sēlijā.
Pašlaik tiek apzināti nodarītie zaudējumi, informēja VARAM Pašvaldībām, ko skāruši augsta ūdens līmeņa izraisīti postījumi, jāvēršas VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norādīja, ka pašreizējā informācija liecina, ka atbildīgie dienesti un pašvaldības tiek galā ar situāciju. Ministrija turpina sekot līdzi notikumiem reģionā, regulāri apkopo jaunāko informāciju, “nepieciešamības gadījumā, protams, lemsim par ārkārtas situācijas izsludināšanu”, pauda ministrs.
“VARAM atbalstīs Zemkopības ministrijas centienus piešķirt kompensāciju zemniekiem. Nav jāizsludina ārkārtas situācija, lai zemkopji pretendētu uz valsts atbalstu ražas kompensācijās. Zemnieki tiks atbalstīti!” skaidroja ministrs.
Palieņu applūšanas līmenis sasniegts Aiviekstē, Dubnā un citās Daugavas mazajās pietekās, tas saglabāsies līdz nākamās nedēļas vidum, bet kritiski augsts ūdens līmenis pēc sinoptiķiem pieejamās informācijas nekur nav sasniegts.
Tikko pašvaldības apkopos informāciju par radītajiem zaudējumiem, VARAM vērsīsies valdībā par kompensāciju piešķiršanu.
Jau iepriekš ziņots, stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums sasniedza 69 mm, Daugavpilī - 67 mm, Līvānu novada Rožupē - 53 mm, Gulbenē - 48 mm, Jēkabpilī - 42 mm, Alūksnē - 41 mm.
Ūdens līmenis vairākās upēs paaugstinājās par desmit centimetriem stundā un pat straujāk. Applūdušas palienes, dažviet notikusi plašāku teritoriju applūšana.
Ziņots, ka ilgstošās un stiprās lietavas ir bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
