- Ludzas novada Martišos iedzīvotāji gaida centralizēto kanalizācijas sistēmu
- Vietējās pašvaldības meklē finansējumu; pašiem nav
- Arī Ciblā nav naudas centralizētajai kanalizācijai; taču arī iedzīvotāji pret ideju ir atturīgi noskaņoti
- Ludzā centralizētajai sistēmai pieslēdzas kūtri
- Latvijā decentralizēto "sirsniņmāju" sistēmu izmanto 250 000 cilvēku; neskaidrību netrūkst
Apnicis atsūknēt netīrumus un notekūdeņus
“Mēs māju iegādājāmies 1984. gadā. Agrāk mums bija "sirsniņmājiņa". Tikai pirms 11 gadiem mēs ierīkojām ūdensvadu un kanalizāciju mājās.
Man ir izrakta bedre, un netīrumus nākas atsūknēt. Tāpēc nākotnē gribētu ierīkot kaut ko citu, lai nebūtu jāatsūknē,”
stāsta Eleonora, kas dzīvo Ludzas novada Martišu ciemā. Reizi divos mēnešos viņai nākas saukt asenizatoru mašīnu, kas izmaksā 20 eiro. Tāpēc viņa ļoti gribētu, lai ciemā ierīko centrālo kanalizācijas sistēmu.
Martišu ciemā, ko droši var saukt par Ludzas piepilsētu un kur dzīvo 340 iedzīvotāji, ir 60 individuālās dzīvojamās mājas un četri daudzdzīvokļu nami. 11 Līvānu tipa mājās, tāpat kā daudzdzīvokļu mājās, ir ierīkota centralizētā kanalizācijas sistēma.
Savukārt vairāk nekā pussimt māju iedzīvotājiem šobrīd ir katram savs šīs problēmas risinājums - kādam pagalmā "sirsniņmājiņa", kādam nosēdumu akas vai krājtvertnes.
“Mums ir problēmas ar notekūdeņu novadīšanu. Mums pašiem ir akas, pašiem jāsūknē, jāmeklē transports. Bet, ja kopējā sistēma – tad nekādu problēmu,”
saka vēl viena vietējā iedzīvotāja Inta. Viņas ģimene par spīti tam, ka visdrīzāk nāksies samaksāt ne mazu summu, ir gatava pieslēgt savu īpašumu Martišu ciemā centrālajai kanalizācijai.
Pērnā gada 1. jūlijā stājušies spēkā Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu blīvi apdzīvotos ciemos un pilsētās.
Ludzas novada Isnaudas pagasta pārvaldniece Antoņina Sjakste skaidro -
Martišu ciemā izskatītas dažādas iespējas situācijas risināšanai, un galu galā kopsapulcē sanākušie iedzīvotāji gandrīz visi piekrita centrālās kanalizācijas sistēmas ierīkošanai ciemā.
Turklāt, analizējot situāciju, atklājusies arī nepatīkama aina - blīvi apbūvētā teritorijā, kāda ir Martišu ciems, netīrie ūdeņi no privātmāju kanalizācijas nonāk ne tikai virszemes ūdeņos, bet arī meliorācijas sistēmā.
“Asenizācijas mucu izmanto un pagastā izraksta samērā maz iedzīvotāju. No šīm 50 privātmājām – pieci, un tas nav katru mēnesi. Mēs esam izbrīnīti par to - kur tad šie notekūdeņi paliek?” retoriski jautā Sjakste.
Kā uzskata vietējais iedzīvotājs Antons, izrādot savu māju un izmantojamo labierīcību vietu,
pēcpadomju gados Martišu ciema iedzīvotāji apzināti vai neapzināti, izmantojot pienācīgi nesakārtoto kanalizācijas sistēmu, jau ir nodarījuši kaitējumu apkārtējai videi.
“Šeit lielākā daļa ciemata savā laikā salaiduši savu kanalizāciju meliorācijas sistēmā. Tāpēc meliorācijas sistēma visa jūk un tur peld viss kaut kas," klāsta Antons. "Netīrumi tek pa lielo cauruli uz Lielo Ludzas ezeru. Tagad Ludzas ezerā vairs nevar peldēties, jo pie Kreičiem viss satek iekšā. Ja mēs visi laidīsim kanalizāciju ezerā, Latgale - Zilo ezeru zeme - aizies bojā. Nebūs nekā," pauž Antons.
Daudzas tualetes tikai izskatās atbilstošas prasībām
Isnaudas pagasta pārvaldes galvenais saimniecības pārzinis Aloizs Mežulis, kurš arī dzīvo Martišu ciemā, ir izpētījis dažādus variantus, kā ierīkot tualeti privātmājās tā, lai tā atbilstu visiem noteikumiem. “Pirmais – septiķis, kas savāc notekūdeņus, un tad regulāri tie jāatsūknē. Tātad, ja 18 eiro maksā viena muca un cilvēkam būs jānoslēdz līgums ar firmu, tad katru mēnesi tie 18 eiro būs jāsamaksā," stāsta Mežulis. "Pēc Ministru kabineta noteikumiem cilvēkam būs jāatskaitās ikgadējā atskaitē, cik viņš ir nodevis". Mežulis uzsver, ka Martišu ciemā, kas izbūvēts purvainā vietā, arī otrs iespējamais kanalizācijas pārbūves variants - ar filtru izmantošanu - nederot un paliekot tikai trešā iespēja “Trešais, ko Ministru kabineta noteikumi mums piedāvā, tās ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas miniatūrā,” saka Mežulis.
Tā kā šādu iekārtu uzstādīšanas izmaksas sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro, Aloizs Mežulis centrālās kanalizācijas ierīkošanu ciemā uzskata par vienīgo racionālo problēmas risinājumu.
Tāpat viņš zina stāstīt, ka piemēram, Martišu ciemā, lai arī varētu šķist, ka daudzas tualetes atbilst prasībām, tā nav. Jo gadījumā, ja tiek izmantots septiķis, tam jābūt filtrācijas laukam, turklāt uzkrātie nosēdumi jānodod asenizatoram. Ja tiek izmantota krājbedre – tai jābūt hermētiskai, lai notekūdeņi nenonāk pazemes ūdeņos, un savāktie notekūdeņi jānodod asenizatoram tik bieži, lai tie neizplūstu vidē un nesūktos augsnē.
“Pārsvarā padomju laikos, kad tika celtas tās jaunās mājas, tualetes jau bija veidotas ar tiem septiķiem – tātad novadakām, kas atrodas mājas teritorijā, kas pašlaik neatbilst nevienām prasībām," norāda Mežulis.
Šobrīd Ludzas novada budžetā tiek plānoti līdzekļi tehniskā projekta izstrādei kanalizācijas sistēmas ierīkošanai Martišu ciematam, jo Eiropas finansējums šādām aktivitātēm pieejams nav,
turpina Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis. “Pagaidām ciemu teritorijām nav pieejami nekādi Eiropas projekti. - Vai viņi būs pieejami 2018. vai 2019. gadā? - Varbūt kas atvērsies, varbūt Pašvaldību savienība, vēršoties pie likumdevējiem, pie ministrijām, panāks kādu finansējumu. Varbūt arī tāda situācija, ka nekāda finansējuma nebūs un pašvaldībai nāksies ņemt aizdevumu, lai īstenotu šo projektu," norāda Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Ciblānietis: Laukos āra tualete ar bedri ir ierasta parādība
Viens no mazākajiem Latvijas novadiem ir Ciblas novads; Ciblas ciemā deklarēti 244 iedzīvotāji. Tāpat kā Martišu ciemā, daļa ciema ir pieslēgta centrālajai kanalizācijai, daļa – nav.
Taču, kā atzīmē pagasta pārvaldnieks Miervaldis Trukšāns, vismaz Ciblas centrā tādu māju, kur "sirsniņmājiņa" būtu uzslieta uz zemē izraktas bedres, nav.
Iedzīvotāju īpašumos lielākoties atrodas vēl padomju laikos izbūvētās cementētās tilpnes, kas tiek tīrītas.
“Ciblā mēs apkalpojam 29 iedzīvotājus, kuriem tiek izpumpētas krājbedres," saka Trukšāns. "Pērn mūsu pakalpojums tika izmantots 85 reizes. Ja 29 mēs apkalpojam Ciblas ciematā, tad sanāk deviņas privātmājas – 10 Līvānu tipa mājas un deviņas privātās, tā saucamās koka mājas. Bet pārējie pievienoti pie kopējās kanalizācijas," norāda Trukšāns.
Pagasta pārvaldnieks neslēpj - tualetes ir dažādas. Taču to, cik tomēr svarīgi ir ierīkot hermētisku vietējo kanalizāciju, ko arī pieprasa apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi, apliecināja aizvadītā gada lietainā vasara un rudens. “Kā zināt pagājušais gads bija tāds ārkārtējs gads, kad viss pludoja. Bija arī tā, ka kanalizācija pārplūda un gāja pa grāvjiem... tas bija no “Līvānu” mājām," bilst Trukšāns.
Tā kā Ciblas novadā, kur deklarēti ap 3000 iedzīvotāji, budžets nepārsniedz trīs miljonus eiro, lielus projektus novads nav realizējis – kanalizācijas sistēma tikusi tikai uzturēta, bet paplašināta nav nevienā no novada ciemiem.
Pašvaldībā gan atzīst, ka bijis plāns pagarināt centrālo kanalizācijas trasi Ciblas ciemā, taču atklājies, ka iedzīvotāji nav gatavi tai pieslēgties, jo par pieslēgšanos ir jāmaksā.
“Cilvēkiem nav tās maksātspējas, lai pieslēgšanās naudu samaksātu. Tas ir naudas jautājums,” klāsta Trukšāns.
Ciblā cilvēki ir atsaucīgi un gatavi izrādīt savu īpašumu. Tiesa, par gaidāmajām izmaiņām mazmājiņu apsaimniekošanas jomā neko nav dzirdējuši. “Tualete? Redz, tur ārā tāda skaistā mājiņa,” izrādot savu turpat pagalmā izbūvēto "sirsniņmājiņu", saka ciblānietis Anatolijs.
Viņš brīnās par valdības domu reģistrēt tualetes ciemos un ir pārliecināts, ka viņam jau nu nekāda centrālā kanalizācija nav nepieciešama. Viņaprāt, āra tualete ar bedri laukos ir ierasta parādība.
“Nav tik traki! Mēs te cilvēki no laika gala, no veciem Ulmaņa laikiem esam tā pieraduši," saka Antons. "Tagad jau vismaz tualete izbetonēta ar vāku, bet agrāk bija aiz šķūņa. Man atbrauc ar mucu izsūknē un aizved uz attīrīšanas iekārtām. Divas reizes gadā -- rudenī un pavasarī," norāda Antons.
Vilma vedina iekšā mājā, lai parādītu lauku apstākļiem lepnu tualeti, kas izbūvēta vien pirms sešiem gadiem. “Lūdzu, paskatieties manu tualeti! Pie manis ir gan tualete, gan duša. Man tur “atstoiņiki”. Man sava kanalizācija, sava tualete. Tagad es viena. Vīrs nomira. Es sūknēju vienu reizi gadā. Man ir pietiekoši,” sacīja Vilma. Arī Vilmai ir pirmā dzirdēšana par tualešu reģistrēšanu. Tiesa, pensionāri tas īpaši neuztrauc, jo pēc viņas vārdiem, viņai esot divu kameru attīrīšanas iekārta.
Pieslēgusies tikai puse
Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā, izmantojot gan Eiropas Savienības fondu, gan vietējos resursus, no jauna izbūvētas, rekonstruētas gan ūdensvada, gan kanalizācijas sistēmas visās Latvijas pilsētās, kā arī lielā skaitā Latvijas ciemu.
Ludzas pilsētas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs atklāj, ka vecākajā Latvijas pilsētā, kurā deklarēti nepilni 9000 iedzīvotāju, novada dome jau realizējusi vairākus centrālā ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanas projektus un saskārusies arī ar diezgan lielām problēmām.
“Bija paredzēts pieslēgt ūdensvadam 435 klientus un arī kanalizācijas sistēmai ap 390 klientu," saka Mekšs. "No šī plānotā iedzīvotāju skaita tikai puse ir pieslēgusies.
Tas nozīmē, ka mums vēl liels darbs priekšā, lai motivētu iedzīvotājus pieslēgties centrālajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai," norādīja Mekšs.
Pašvaldība pat iestrādājusi savos saistošajos noteikumos punktu par līdzfinansējuma piešķiršanu tiem iedzīvotājiem, kuri nolems pieslēgties pilsētas centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai.
Pašlaik Ludzas pašvaldība gatavojas realizēt vēl vienu, gandrīz trīs miljonus vērtu kanalizācijas ierīkošanas projektu. Tas skars gan pilsētu, gan tās teritorijā esošo vasarnīcu rajonus.
“Realizēsim vēl vienu lielu projektu, kur paredzēts pieslēgt 740 cilvēkus," teica Mekšs. "Tas nozīmē, ka mums vēl liels skaits cilvēku pilsētā, kam īpašumos ir decentralizētā kanalizācijas sistēma. Tā ir liela problēma, jo mums ir apkārt ezeri. Mēs nevaram pieļaut vides piesārņojumu, un cilvēkiem jāapzinās, ka tas agri vai vēlu būs jādara,” akcentē Mekšs.
Laiks auksts. Piesalis. Vasarnīcu rajonā Zvirgzdenes ezera krastā, kas atrodas dažu kilometru attālumā no Ludzas pilsētas centra, valda klusums. Pajautāt par labierīcību nepieciešamību un to kvalitāti nav īsti kam. Taču "sirsniņmājiņas" var redzēt ne pie vienas vien dārza mājiņas vai lielākas vasarnīcas. Tātad arī vasarnīcu īpašniekiem drīz vien nāksies izvērtēt savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas atbilstību jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Lielākais šķērslis - nelieli māju puduri, kas pieņemti par laukiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe atklāj - gan ministrija, gan Valsts vides dienests regulāri saņēma iedzīvotāju sūdzības par dažādām situācijām, kad neattīrītie notekūdeņi no decentralizētās kanalizācijas ne tikai traucējuši iedzīvotājiem, bet arī apdraudējuši dzeramā ūdens kvalitāti un apkārtējo vidi. Pie tam valstī līdz šim nav īsti bijis arī decentralizēto kanalizācijas sistēmas uzskaites un kontroles. Tāpēc arī tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas visvairāk skars blīvāk apdzīvotās vietas.
”Noteikumi attiecas tikai uz pilsētām un ciematiem. Tie neattiecas uz lauku teritorijām, uz viensētām, jo pēc mūsu novērtējuma visakūtākās problēmas ar piesārņojumu ir blīvi apdzīvotās vietās," teica Teibe. "Tātad, ja jūs dzīvojat lauku viensētā, tad šie noteikumi uz jums neattiecas. Tāpat pašvaldībām būs noteikts, ka uz atsevišķiem ciemiem šo noteikumu prasības netiks attiecinātas.
Iemels ir tas, ka Latvijā ir daudz apdzīvotu vietu, kas saucas ciems, bet tur patiesībā ir 3 -5 mājas un būtībā tā teritorija tiek pielīdzināta lauku teritorijai,"
pauž Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja.
Pagaidām Ministru kabineta noteikumu izpildei vairāk gatavojas pašvaldības, jo tieši tām būs jāveido speciāls decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs, jāizstrādā saistošie noteikumi, jāinformē iedzīvotāji un pēcāk arī jāveic kontrole, lai netiktu piesārņota vide un iedzīvotāji regulāri izmantotu asenizācijas pakalpojumus. Savukārt iedzīvotājiem pēc savas tualetes reģistrēšanas būs obligāti tvertnes jātīra, pieaicinot asenizatora mašīnu, un divus gadus jāsaglabā attaisnojuma dokumenti.
Taču par jaunpieņemto noteikumu saturu un realizēšanu dzīvē pašvaldībām ir daudz neskaidrību.
Latvijas Pašvaldību savienība joprojām cenšas panākt no valdības noteikumu realizēšanas nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.
“Ja pavisam godīgi, šobrīd neviens līdz galam to nav aptvēris," norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. "Mēs ar ministriju arī runājām, kad šogad vajadzētu dziļāk pastrādāt un visus šos konkrētos jautājumus, ko jūs šobrīd uzdevāt, atrisināt. Tur vēl ir diezgan daudz par pārvadātājiem, par komersantiem un citām lietām. Tas būtu vienkārši jāpapēta un darba semināros ar pašvaldībām jāizrunā, lai pašvaldības arī tālāk saprastu uz trim gadiem, kā tad tālāk strādāt ar to visu," sacīja Peipiņa.
Pašlaik decentralizētās kanalizācijas sistēmas Latvijas pilsētās un ciemos izmanto ap 250 000 iedzīvotāju.
Jaunās prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās Latvijā valdība izvirzījusi vides aizsardzības interesēs, kas nozīmē, ka visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu lietotājiem, sākot ar nākošā gada 1.janvāri, tās savās pašvaldībās būs jāreģistrē un arī jāapsaimnieko atbilstoši Ministru kabineta un pašvaldības izstrādāto saistošo noteikumu prasībām.
