Ignalinas AES ekspluatācija tika uzsākta 1983. gadā, tajā bija uzstādīti Černobiļas AES tipa reaktori. Pēc 25 gadu pastāvēšanas 2009. gadā pēc Eiropas Savienības prasības spēkstacijas darbība bija apturēta. Līdz 2038. gadam plānots veikt tās demontāžu, bet šī gada martā jau izsludināts konkurss par radioaktīvo atkritumu glabātuves izveidi. Un tieši pašā pierobežā ar Daugavpils novadu, tikai 30 km attālumā no pašas Daugavpils pilsētas. Un tas satrauc vietējos iedzīvotājus, īpaši Demenes pagastā, kas robežojas ar Lietuvu, un no kuru mājām pat redzami bijušās Ignalinas atomstacijas dūmeņi.
“Protams, ka esam pret šādu glabātuvi, priekš kam mums tas vajadzīgs, būs radiācija.” - “Bērni ļoti slimo. Cilvēki jau tā mirst kā mušas no tās radiācijas. Lai viņi ved to savu radiāciju prom no mūsu pierobežas,” - tā izsakās vietējie ļaudis.
Arī vietējo pašvaldību vadītāji ir pret šādas būves atrašanos tiešā pierobežā, saka Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts:
“Kāda var būt mūsu pozīcija? - protams, ka negatīva attieksme.”
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš aicina šo jautājumu aktualizēt valdības līmenī un nepieļaut šādas radioaktīvo atkritumu glabātuves izveidi tik tuvu Latvijas robežai, jau izsūtītas divas vēstules uz atbildīgajām ministrijām.
“Mēs visi esam pret šādās glabātuves izbūvi 25-30 km rādiusā no Daugavpils. Mēs esam nosūtījuši vēstules uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju, lai ārvalstu attiecībās Latvijas pozīcija būtu stingra un skaidra, aizstāvot Latvijas nacionālās intereses,” klāsta Elksniņš.
Pēc Lietuvas iecerēm glabātuvi plānots pierobežā uzbūvēt pēc 4-5 gadiem, tajā uzglabāsies zemās un vidējās aktivitātes radioaktīvie atkritumi, viss tikšot darīts, lai piesārņojuma nebūtu, stāsta plānotās glabātuves projekta vadītājs Viktors Ogņerubovs:
“Lielākajā vairumā tie ir metāliskie atkritumi un iecementētie radioaktīvie atkritumi, kuri radās atomelektrostacijas darbības laikā. Šī izmantotā degviela iecementēta matricās un tiek glabāta 200 litru lielās mucās. Šīs mucas ievietotas īpašos konteineros, kas arī iebetonēti. Tādā veidā rodas finālkonstrukcija - metālbetona konteineri, kas uzglabā šos radioaktīvos atkritumus.”
Šos konteinerus iecerēts pārklāt ar divus metrus augstu māla slāni un vēl trim metriem zemes, smilšu un akmeņu.
Glabātuve ir drošāka nekā pašas bijušās Ignalinas AES darbība, taču viennozīmīgi arī šāda atkritumu glabātuve kaimiņos nav laba zīme.
“Jebkāda šāda objekta, kas var radīt potenciālus draudus, atrašanās tuvu kaimiņos nav patīkama. Lietuvas valdība ir rīkojusies tā, kā uzskatījusi par vajadzīgu. Ja runā par draudiem, tad tas vairāk ir emociju līmenī. Noteikti celtniecību uzraudzīs Eiropas Komisija,” uzsver Daugavpils Universitātes asociētais profesors Juris Soms.
Ignalinas AES demontāžu plānots pabeigt līdz 2038. gadam, attiecīgi šo periodu izveidotajā glabātuvē arī tiks uzkrāti radioaktīvie atkritumi. Pēc prognozēm šādi plānots apglabāt ap 100 tūkstošiem kubikmetru radioaktīvo atkritumu. Pasākumu finansē Eiropas Savienības fondi, tikai glabātuves pirmā posma izveide vien izmaksās ap 50 miljoniem eiro.
