Jau pusotrs gads biedrībā "Ludzas amatnieks" ir aizvadīts, ne tikai veicot ikdienas darbus, bet arī iesaistoties seno arodu meistaru apzināšanā. Biedrības locekle Līga Kondrāte atklāja, ka apzināti 150 cilvēki, kuri vai nu prot kādu senu amatu vai prasmi, vai arī zina par to pastāstīt.
"Mums ir jāpaspēj no tiem meistariem, kas šobrīd vēl ir dzīvi, dokumentēt viņu zināšanas un prasmes, lai tās paliek nākamajai paaudzei, jo, kā pieredze rāda, agri vai vēlu tā interese par kādu no senajiem amatiem parādās, bet bieži vien mums vairs nav, kur paskatīties, nav ko paklausīties, nav ko redzēt, ir vien palikušie darbi. Un tāpēc ir tāda svarīga lietā kā šo amatu dokumentācija jeb digitalizācija," sacīja Kondrāte.
Biedrība "Ludzas amatnieks" seno amatu un prasmju saglabāšanai Latgalē realizē divus projektus. Pirmie digitālie stāsti tapuši par vietējiem izzūdošo amatu meistariem. Viens no tādiem ir par Baltijā vienīgo zirglietu izgatavošanas meistari Irēnu Baufali no Rēzeknes novada "Apkalnmājām".
"Mēs nekļūstam jaunāki. Mēģinām arī apmācīt cilvēkus. Šobrīd man ir viens māceklis – jauneklis spēka gados, kurš pēc darba atbrauc un praktiski darbojas. Jau kādus divus gadus. Šobrīd viņš patstāvīgi var uztaisīt sakas," stāstīja Baufale.
Kondrāte atzina, ka nofilmēt katru ar zirglietu izgatavošanu saistīto darbu gandrīz nav iespējams, jo jāfilmē būtu pat mēneša garumā: "Tie ir ļoti sarežģīti, darbietilpīgi un laikietilpīgi procesi. Mēs filmējām vienas detaļas izgatavošanu. Prieks, ka saimniece vēl ir jauna, daroša un tāpēc dažādu zirglietu tapšanu mēs filmēsim un dokumentēsim arī turpmāk."
Ilgus gadus Ludzas amatnieku centrā par senajām prasmēm stāsta un demonstrē arī daudzu senu lietu izgatavošanu, piemēram, seno peterņu tapšanas gaitu, vietējais amatnieks Saļimons Ķipļuks. Arī par viņa daudzajām amatu prasmēm tapusi mācību filma.
"Pirmais, protams, bija mūsu pašu meistars Saļimons Ķipļuks, kas mums ir daudz rādījis un stāstījis par pavisam senām nodarbēm, kas šobrīd dzīvē vairs nav nepieciešamas un netiek darītas. Sākot no linu apstrādes, novākšanas līdz pat diega un auduma veidošanai. Tā ir arī salmu jumtu jumšana, ķieģeļu veidošana. It kā prozaiskas lieta – kā izkapts kāta izgatavošana un izkapts ielikšana kātā, koka grābekļu izgatavošana. Tādas pavisam ikdienišķas seno laiku lietas, kas šobrīd tā kā nav vajadzīgas, bet kuras mums būtu jāsaglabā," teica Kondrāte.
Viņa atklāja, ka seno amatu meistaru un prasmju apzināšanā paredzamais darba apjoms ir iespaidīgs, jo notiek ne tikai filmēšana, bet arī meistaru dzimtu izpēte.
"Mēs, dokumentējot šīs amatu prasmes, izjautājām cilvēkus, veicot tādas kā intervijas. Ir ļoti svarīgi zināt, no kādas dzimtas cēlies, no kurienes, kādas tur apkārtnē ir bijušas tradīcijas, kādas šajā apkārtnē šim arodam ir bijušas tehnikas, no kā viņš ir mantojis amata prasmi, kur viņš ir dzīves laikā pilnveidojis savas prasmes, kam viņš ir nodevis savu amata prasmi," stāstīja Kondrāte.
Biedrības "Ludzas amatnieks" veidotās astoņas filmas un arī rakstisko materiālu par senajiem arodiem un prasmēm, par pašiem amatniekiem varēs izmatot ne tikai kā informatīvu materiālu vai eksponātu muzeju ekspozīcijās, bet tas kļūs arī par konkrētas prasmes saglabāšanas veidu.
