Ne katram lauku doktorātam vai feldšeru punktam, vai pašvaldībai, kuras teritorijā ir šādas primārās medicīnisko pakalpojumu sniedzējiestādes, ir iespēja tās pielāgot nepieciešamajām prasībām. Daugavpils novadā vismaz 10 pagastos ar nākamo gadu šādi lauku doktorāti un feldšeru punkti būtu slēgti, ja netiktu realizēts pārrobežu projekts „Pārrobežu pacients”, saka šī projekta īstenotāji.
Gada laikā ar Eiropas fondu atbalstu ir izdevies šo iestāžu telpas izremontēt, piemērot vides pieejamībai un aprīkot ar jaunām iekārtām un mēbelēm. Laukos cilvēkiem tiek saglabāta iespēja saņemt primāro veselības aprūpi tuvāk mājam, bet iekārtotā darba vide stimulē laukus nepamest, bet tajos strādāt mediķiem.
Kādreiz vecmāšu feldšeru punkts atradās šajās pašās telpās un tagad tas atgriezās. Protams, izremontēts, ar vairāk telpām nekā bija kādreiz – gan ārstam pieaugušajiem, gan ārstam bērniem, gan fizioterapijas kabinets. Tualete, kas ir aprīkota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Es domāju, ka cilvēki būs ļoti apmierināti (..),” saka Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska.
Šobrīd feldšeru punkts Sventē izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva trīsistabu dzīvoklī, kur valda šaurība – īpaši, ja ierodas vairāk pacientu, atzīst paciente - pensionāre Helēna, kura priecājas, ka feldšeru punkts iegūs jaunas telpas. „Skaistas telpas. (..) Sevišķi jau apmeklētājiem ir pagrūti [šaurības dēļ] (..),” klāsta Helēna.
Savulaik Sventē bijis satraukums, ka feldšeru punktu vispār var likvidēt, jaunās telpas ir apliecinājums, ka laukos primārās veselības pakalpojumi neizzudīs, pārliecināta Helēnas kundze, jo tikt uz pilsētu lauciniekam nav tik vienkārši. „Tur tak ir tādas rindas, ka netiek klāt. Te atnāk, pasēž pusstundu, dabūjam palīdzību (..),” salīdzina Helēna.
Ārsta palīgs Ērika Mazaļevska šajā feldšeru punktā strādā daudzus gadus, kādam telefoniski atgādina, lai neizmirst nodot analīzes, citu aprauga mājās un labi zina savus pacientus un to slimību vēstures. Mazaļevska stāsta, ka šajā amatā strādā 35 gadus un labi zina savus pacientus.
Viņa par jaunajām telpām gandarīta un skaita dienas un stundas, kad varēs pacientus uzņemt tur.
Ja nebūtu remonta, Sventē un vēl daudzviet citur pagastos doktorāti un feldšeru punkti jau ar nākamo gadu būtu slēgti, un to nebūtu maz, atzīst projekta „Pārrobežu pacients” vadītāja Olga Lukaševiča. „Vismaz uz 10 mazāk, jo visas vietas, kuras mums izdevās par Eiropas naudu renovēt, vajadzētu slēgt ciet (..),” teica Lukaševiča.
Tas ir kopīgs pārrobežu projekts ar kaimiņiem Baltkrievijā. Tā ietvaros 11 šādi primārās veselības aprūpes punkti laukos ir saglabāti, bet tas nozīmē, ka laukos cilvēki var justies drošāk, atzīst Lukaševiča
Arī nīcgaliete Svetlana novērtē veselības pakalpojumu pieejamību savā pagastā un atremontētās feldšeru punkta telpas, jo, lai tiktu līdz pilsētai, jāmēro 35 kilometri. Tas ir laiks un nauda, un vēl garās rindas.
Renovētie feldšeru punkti un doktorāti ir aprīkoti ar datoriem, kas ļauj mediķiem operatīvāk sazināties ar kolēģiem un saviem pacientiem, turklāt, tīrās, siltās un aprīkotās telpas stimulē pašus mediķus strādāt laukos un sniegt pakalpojumus laukos dzīvojošajiem
