Ārpus Rīgas

"Kurzemnieka" galvenā redaktore Daiga Bitiniece par Kuldīgas novada pagastu reorganizāciju

Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' redaktore Ingūna Johansone par Valkas apriņķa lauku skolu likteni

Latgalē plūdi aizskalojuši jau samēslotus laukus; ūdenstilpju monitorings nav veikts

Latgalē plūdi aizskalojuši jau samēslotus laukus; ūdenstilpju monitorings nav veikts

Saistībā ar lietavu izraisītajiem plūdiem Latgalē bieži piesaukti lielie zaudējumi zemniekiem, taču mazāk runāts par kādu iespējamu kaitējumu vai piesārņojumu videi. Virkne zemnieku atzīst, ka pirms plūdiem ir mēslojuši ziemājus un lietojuši augu aizsardzības līdzekļus. Vides eksperti vērtē, ka aizskalotās vielas kopā ar apstrādātās augsnes virskārtu uz lielo ūdens masu piesārņojumu upēs neradīs. Vienlaikus speciālu ūdenstilpju monitoringu applūdušajās vietās neveic, ko pētnieki savukārt atzīst par uzlabojamu praksi.

Viena no Latgales pusē cietušajām graudkopības saimniecībām ir Ciblas novada ''Ezerlīči''. Zemnieks Aivars Trons stāsta, ka applūdusi daļa sējumu, kas izvietoti Malnavas pagastā un Mērdzenes pagastā. Zaudējumus zemnieks pagaidām nelēš, to darīs pēc ražas novākšanas. Taču lauksaimnieks jau tagad apliecina, ka ap 40 hektāros iznīcināti ziemas rapšu jaunie sējumi. Ūdens aizskalojis augsnes auglīgo kārtu, kas bija arī jau mēslota. Zemnieka ieskatā kaitējumu dabai gan šī situācija nav radījusi.

''Tā ir parastā rapša audzēšanas tehnoloģija - ir augsnes sagatavošana, minerālmēsli, lai nodrošinātu rapša augšanu. Pati sēkla, ko mēs negatavojam, bet pērkam no Eiropas, tas izmaksā pāri par 40 eiro uz hektāru. Un herbicīds, kas nāk pēc rapša sējas, tas viss ir aizskalots prom. Es domāju, dabai kaitējuma nav, mums nav tik intensīva lauksaimniecība. Tas ir niecīgās devās pret kopējo ūdens masu, kas nāca,'' spriež Trons.

Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vadītāja Iveta Lobanoka norāda, ka arī vietējie speciālisti saistībā ar plūdiem vides piesārņojuma riskus šoreiz nesaskata. Vienlaikus atzīst, ka kādas īpašas ūdens kvalitātes pārbaudes ūdenstilpnēs plūdu teritorijās neplāno.

Pārvalde uzrakstījusi arī vēstules plūdu skartajām pašvaldībām ar lūgumu ziņot par iespējamiem vides riskiem, bet signāli par kādu ietekmi līdz šim nav saņemti.

''Ilggadēja prakse norāda uz to, ka pēc lietusgāzēm piesārņojošo vielu koncentrācija virszemes ūdens objektos – upēs un ezeros - tieši samazinās, jo lietus ūdeņi pēc sastāva ir tuvu destilētam ūdenim. Šajā gadījumā lauki ir izolēti un nokrišņi vienkārši filtrējās gruntī kopā ar to mēslojumu. Mēs neesam arī saņēmuši no iedzīvotājiem informāciju, ka ūdenstilpnēs būtu nonācis kāds piesārņojums. Un, ja arī šajā gadījumā kaut cik arī pastāvēja piesārņojuma riski no lauksaimniecības zemēm, tad ne tādā apjomā, lai daba nevarētu pašattīrīties,'' klāsta Lobanoka.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Ainis Lagzdiņš nodarbojas ar lauksaimniecības noteču pētījumiem un izmaiņām ūdens kvalitātē lauksaimniecības teritorijās. Eksperts vērtē, ka šobrīd ūdens paraugus Latgales upēs vai ezeros ņemt ir par vēlu, lai novērtētu plūdu radīto piesārņojumu:

''Ja mēs palūkojamies tuvāk uz attēliem no plūdiem Latgalē, var redzēt, ka tas ūdens ir ‘’kafijas ar pienu‘’ krāsā. Tas norāda uz to, ka no laukiem un ūdensteču krastiem ir izskalotas augsnes daļiņas, un arī to var vērtēt kā piesārņojumu, jo tas pēc tam izgulsnēsies tālākajos hidrogrāfiskā tīkla posmos un nelabvēlīgi ietekmēs ekosistēmu. Otrs aspekts ir tas, ka uz laukiem vēl palika stāvošs ūdens, kas iefiltrēsies caur augsnes profiliem un pēc tam nonāks ūdenstecēs. Te runa ir par ūdenī izšķīdušajām augu barības vielām, vairāk par slāpekļa savienojumiem, kas galu galā nonāk ar ūdens kustību arī vaļējās ūdenstilpnēs.''

Lauksaimniecības līdzekļu noplūde negatīvi ietekmē upes un ezerus, jo veicina eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Ņemot vērā plūdu situāciju netradicionālās platībās, pētnieks vērtē, ka ūdensteču piesārņojuma pārbaudes šādos gadījumos ir uzlabojama prakse.

''Šo vajadzētu monitorēt, bet problēma ir tāda, ka šādas ārkārtas situācijas ne vienmēr notiek vietā, kur atrodas monitoringa stacijas. Mūsu pētījumu objekti pamatā atrodas Zemgalē, Kurzemē un arī Vidzemē, bet Latgalē, kur lauksaimniecība ir mazāk intensīva, mēs ūdeņu kvalitātes parametrus neskatāmies. Tā varētu būt ziņa uz priekšu, ka būtu nepieciešams palielināt ūdens monitoringa staciju skaitu pa visu Latviju, lai arī šādus ekstremālos gadījumos mēs varētu fiksēt un redzēt sekas,'' pauž Lagzdiņš.

Vides dienests informē, ka plūdu rezultātā nav radušies bojājumi arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, dūņu laukos, kā arī pārsūknēšanas stacijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti