Luterāņu baznīcā kādreiz skanēja disko mūzika un sporta spēļu ovācijas, šobrīd pašā Baltkrievijas pierobežā Indrā atklāts Latvijā pirmais un vienīgais Laimes muzejs.
Muzeja izveide ir šīs baznīcas laimes stāsts – teic Krāslavas novada Indras iedzīvotāji, kuri neatlaidīgi pēdējos piecus gadus cīnījās par iespēju atjaunot teju 80 gadus seno dievnamu ar raibo vēsturi.
“Te mēs 1964. gadu sagaidījām, saprotiet, šeit Jaungadu sagaidījām. Pēc tam nāca kāzas, nāca visvisādi pasākumi (..) Nu, dikti gribējās saglabāt, tāpēc es sāku ar jumtu. Pirmā doma bija – jumts, ka jumtu mēs sakārtosim, līdz ar to ēka būs saglābta,” stāsta Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne.
Līdztekus jumtam pašu spēkiem atjaunota arī grīda un tornis, bet ekspozīciju izveide uzticēta profesionālu mākslinieku komandai. Tā tapuši vairāki “laimes ceļi” – sieviešu, vīriešu, gaismas, mūzikas, patriotiskais un citi, kur katram objektam ir kāda simboliska, tieši ar laimi saistīta nozīme.
“Mēs lietojam Laimes trenažierus, kuri ir mazliet arhaiski, piemēram, sazāģēt baļķi, iesist ar āmuru naglu. (..) Izadīt ar grābekļu palīdzību sev džemperi, mums ir viena sieviete, kura māk adīt ar grābekļiem. Vai pamēģināt, kā sievietes agrāk gludināja veļu. (..) Mēs varam svīst, endorfīns ir dabisks pretsāpju līdzeklis, tas veidojas kā atbilde kādai fiziskai aktivitātei,” norāda Indras Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere.
Viņu papildina mākslinieks Raimonds Vindulis.
“Tas arkls simbolizē pirmo vagu un to sūro, kas varbūt sākumā liekas, ka tā nav laime, bet bieži vien laime aiziet caur to grūto, tad to var arī izbaudīt.
Mēs esam laukos, un tā pirmā vaga... (..) Ja cilvēks ir mērojis ceļu un atbraucis uz šejieni, lai viņam nerodas sajūta, ka viņš vienkārši tikai kā skatītājs, bet arī ir kā dalībnieks. Un katra šī stacija ir veidota kā nelieli stāstiņi,” norādīja Vindulis.
Savukārt no muzeja torņa iespējams saskatīt pat Baltkrievijas mežus, bet katra ekspozīcijas stacija rada endorfīnus jeb laimes hormonus.
Praksē iespējams pārbaudīt arī dažādu ticējumu spēku. “Uz laimi varēs sasist traukus, mums ir pilns stends ārpusē, aprīkota vieta, kur var sist traukus, uzvilki brilles, paņēmi šķīvi un, opā, sasiti to uz laimi. (..) Tur augšā ir zvaigžņotu debesu imitācija. Mūžīgā ceļa un zvaigžņu kustības imitācija. Mēs nevaram dienā organizēt krītošas zvaigznes. Zvaigzne krīt uz laimi,” bilst Kangizere.
Sākumā gan daļa Indras un tās apkārtnes iedzīvotāju par ieceri veidot valsts nomalē, pierobežā, Laimes muzeju bija skeptiski noskaņoti, taču atklāšanās pasākumā gan viņi, gan viesi atzina, ka jaunais tūrisma objekts mudinās arī citus uzsākt vietējo uzņēmējdarbību un Laimes muzejs ir patiesi unikāla un ļoti nepieciešama dāvana Latvijai tās 100. dzimšanas dienā. “Šeit viss bija pamests, te bija beigtas peles, putni un tamlīdzīgi. Tagad visu saveda kārtībā, protams, ka muzejs vienmēr ir vajadzīgs cilvēkiem, lai zinātu pagātni, savas tautas un valsts vēsturi,” stāsta Laimes muzeja apmeklētāja no Indras pagasta Tamāra.
Kopumā Laimes muzeja izveidē ieguldīti aptuveni 80 000 eiro, īstenoti divi nelieli Eiropas Savienības fondu atbalstīti projekti. Arī turpmāk iecerēts attīstīties, piemēram, blakus muzejam izveidot pastaigu taku, bet jau nākamgad veikt četrus kilometrus garā piebraucamā ceļa remontu.
