Latvijā pasākums „Satiec savu meistaru!” norisināsies vairāk nekā 170 vietās, kur var iepazīt dažādas prasmes, kas saistītas ar tradicionālo amatniecību, muzicēšanu, dziedāšanu, mutvārdiem, un apgūt zināšanas par dabu un visumu, rituāliem un svētkiem. Piemēram, sagatavot Latgales godos ceptos žagariņus, uzaust lupatu deķi vai pavērpt ar vecmāmiņu seno ratiņu. „Tas ir paaudžu mantojums, ko vecmāmiņas spējušas nodot savām mazmeitām un kuras labprāt saglabā un turpina savas dzimtas tradīcijas”, tā pasākumu „Satiec savu meistaru!” raksturo paši meistardarbnīcu veidotāji.
Inese Bērziņa ir Daugavpils novada Raiņa mājas–muzeja Berķenelē vadītāja, te izveidojusi sava veida radošo darbnīcu, kur tiek austs, adīts un vērpts. Pašai Inesei sirdslieta ir senie vērpjamie ratiņi, bet mīlestību uz tiem guvusi no savas vecmāmiņas - vecmeistares Lūcijas Gorbikas. Un vecmāmiņa jo īpaši priecīga, ka šajās dienās, kad visā Latvijā notiek akcija „Satiec savu meistaru!”, viņas mazmeita, tāpat kā viņa pati savulaik, vada nodarbības un rūpējas par to, lai amats nezūd.
Atliek paņemt līdzi lakatiņu, ko uzsiet galvā un priekšrautu, lai akcijā „Satiec savu meistaru” Ambeļos varētu iesaistīties Latgales godu saldo ēdienu gatavošanas procesā, stāsta Juta Valaine, kura kopā ar vecmāmiņu Veroniku Voroni gatavos biezpiena bumbiņas un žagariņus. Tās ir ģimenes tradīcijas, kas netiek aizmirstas un kurām šādā akcija ir galvenā nozīme, jo šodien nereti šī pārmantojamība - kaut vai ēdienu gatavošanā – zūd.
„Tādi, kā vecaimammai, nesanāk nevienam. Kur ir tas knifs, to viņa atklās tikai sestdien,” saka Juta. „Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi – pieturēties pie tradīcijām. (..) Mūsdienās ir daudz ģimeņu, kas mazina kopābūšanu. Mums tas nav pienākums, bet tradīcija, vēlme būt kopā, svētki.”
Arī šis pasākums "Satiec savu meistaru", kas ar šodienu sācies visā Latvijā, ir ne tikai tradīciju kopšana, bet vēlme tuvināt dzimtas un novērtēt savu sentēvu prasmes. Tam gan būtu jānotiek no mazotnes, uzsver Juta Valaine, kura priecīga, ka ar vecmāmiņu var padarboties šādā meistardarbnīcā:
„Svarīgākais, lai tev pieredze būtu kā šūpulī ielikta, lai tev ir piemērs un paraugs, kas to darījis, un tad tu pats saproti, cik tas ir svarīgi – kopt tradīcijas svētkos un ikdienā. Tas ir rituāls, tā ir attieksme – ja tu to dari ar mīlestību, tas nostrādā."
Kamēr tradīcijas turpinās un ir, kas tās pārņem, ģimenes un tautas ir stipras, uzsver meistari Latgalē, kuri šajās dienās arī audīs, darbosies ar koku, mālu, klūgām, mācīs spēlēt senos koka instrumentus vai vienkārši vadīs rotaļas un ļaus izjust dziesmas un tautas mutvārdu spēku.
