Latgalē par Latvijas novadu apvienošanos lēma jau 1917.gadā

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 96.gadadienu un sākot domāt par Latvijas simtgades sagaidīšanas pasākumiem, jau šobrīd vairāki Latgalē aktīvi sabiedriskie un kultūras darbinieki atgādina par notikumiem Latgalē, kam gadu ātrāk - jau 2017.gadā būtu jāieskandina valsts lielā jubileja.

„Tys ir taids zeimiejums 1917.goda apreļa kongresa piemiņai, plakāts eistyneibā,” pirmajam Latgales latviešu kongresam jeb 1917.gada pavasarī Rēzeknē notikušajām Latgales apvienošanās kongresam, veltīto plakātu Latgaliešu rakstniecības muzejā izrāda tā vadītājs Pēteris Locis. “Itys plakāts tūp faktiski nu vīneiguos kongresa fotografejis. Un te mes radzom tūs personažus kongresā -Francis Trasuns, Nikodems Rancāns, Jezups Rancāns i bruoļi Skryndas.”

Tieši šis Latgales apvienošanās kongress pirms nu jau 97 gadiem Rēzeknē bija pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

“Šūbreid ir tai, ka mēs dūmojam jau par Latvejas simtgadi, bet nikaidā gadiejumā nadreikstātu aizmierst tū, ka Latvejis valsts suoka veiduotīs na jau Reigā, Latvejis valsts suoka veiduotīs Rēzeknī,” atzīst dzejniece, žurnāliste, aktīva arī Trešās atmodas notikumu dalībniece Anna Rancāne. “Tys vēl beja 1917.gods 23.-24.apreļs pēc vacuo stila, kod Rēzeknī saguoja kūpā Latgolys inteliģences puorstuovji, kaidi tūreiz Latgolā beja, un runuoja par tū, uz kuru pusi virzētīs Latgolai, jo tei beja Vitebskys guberņa Krīvejas sastuovdaļa, un tūreiz vēl nabeja runa par naatkareigu Latvejas valsti, bet Rēzeknī beja tei pyrmuo līsma, tei pyrmuo latvīšu tautys apvīnuošonys īrūsme pazateicūt Francim Trasunam, pazateicūt Nikodemam Rancānam un itīm spieceigim gudrim Latgolys valstsveirim.”

“Trasnuns uzstuoja tū un arī lelā mārā panuoca, ka nazaskotūtīs iz atšķireibom zinomam, ka tai tautai juobyut vīnā vasalumā,” vēsturnieks Vladislavs Malahovskis, kurš daudz ir pētījis tieši latgaliešu valstsvīra Franča Trasuna politisko darbību, uzskata, ka 1917. gada notikumi Rēzeknē būtu jāatgādina, ieskandinot Latvijas simtgadi. “Nu jā mēs zinom, ka Francis Trasuns beja tys cilvāks, var teikt pyrmais latgalīts, kurš na tikai apzinuoja, bet praksī arī tū īvīse, kod šos divas tautys daļas kai tūreiz teica latgalīši jeb vitebskīši i baltīši tī nav nimoz tik eksotiksys kai varbyut suokumā šķita.. Taidā kontekstā Trasunam drūši vīn arī šī nopalni ir pīteikami leli Latvejas valsts izveidī, lai gan varbyut nav tik akcentāti kai pīmaram Kārļa Ulmaņa, Zigfrīda Meirovica vai Juoņa Čakstes nūpalni.”

Dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne atzīst, ka par šiem notikumiem  būtu vēl jāveic daudz pētījumu, jo materiālu arhīvos par Latgales apvienošanās kongresu ir visai maz, “ir vairuok daleibnīku atmiņu stuostiejumi, taidi tik ļūti vizuāli gon par kongresa pirmū dīnu, kurā beja taidas ļūti korstys debatis un arī par šū kongresa guojīni uz Jezus Sirds bazneicu, arī par dīvkolpuojumu, kurā pirmū reizi izskanieja arī himna “Dīvs, svietej Latveju”. Es dūmoju, ka par itū lītu ļūti moz šubreid teik runuots, tai kai pošu par sevi pījem, ka Latveja tuos ir treis zvaigznes voi četri šī viesturiskī nūvodi, bet tik pat labi varieja byut, ka šo vīna nūvoda nimoz nabyutu, ka šos vīnas zvaigznis nabyutu i Latvejas karte byutu taida cīž nagleita i vīna daļa latvīšu pat varbyut vairs nabiutu latvīši i narunuotu latvīšu volūdā.”

Savukārt Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis cer uz šo Latgalei un Latvijai tik zīmīgo datumu kongresa atceres simtgadi uzstādīt pieminekli latgaliešu grāmatizdevējam un rakstniekam Vladislavam Ločam, jo latgaliešu rakstības saglabāšanas jautājumi joprojām ir viena no galvenajām aktualitātēm.

Tāpat viņš cer, ka Rēzeknē tiks organizēta arī nu jau ceturtā vispasaules latgaliešu konference jeb saiets “… es dūmoju, tī jautuojumi ir tī poši vacī - saglobuot normātu latgalīšu rokstu volūdu un leidz ar tū arī runas volūdas kūpšona..”

Svinot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu un atceroties 1918.gada 18.novembri, tomēr nedrīkst aizmirst, ka pirms tam bija 1917.gada aprīlis un Latgales apvienošanās kongress, tādēļ Latgales sabiedriskie darbinieki  uzsver, ka Latvijas simtgades svētki būtu jāsāk vienu gadu ātrāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti