Valsts ieņēmumu dienestā (VID) skaidro, ka no nelegālās degvielas aprites zaudē visas valsts ekonomika, jo samazinās akcīzes nodokļu ieņēmumi.
“Par naftas produktiem ir iekasēts par četriem miljoniem vairāk nekā pagājušā gada tādā pašā periodā. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka bija prognozēts patēriņa kāpums, tad no ieņēmumu plāna mēs atpaliekam par 20 miljoniem, kas ir ļoti būtiska valsts budžeta neieņēmumu daļa,” sacīja VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe.
Viņa stāstīja, ka degviela, ko pārdod nelegālās uzpildes vietās, Latvijā nonāk legāli, galvenokārt no Baltkrievijas un Krievijas. Tā tiek ievesta kravas mašīnu vai autobusu degvielas bākās.
“Šis transportlīdzeklis pats drīkstētu braukt ar to degvielu arī pa Latvijas teritoriju. Nelegālās darbības sākas brīdī, kad šī degviela no mašīnas tiek nolieta un pārlieta citā transportlīdzeklī,” norādīja Šmite-Roķe.
Kā pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, pieprasījums pēc kontrabandas degvielas palielinās, kad sāk augt degvielas cenas.
“Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas, ir nodokļu politika. No 2020. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis naftas produktiem atkal tiek paaugstināts. Tas nozīmē, ka no 1. janvāra jau uz nodokļu politikas rēķina vien degviela sadārdzināsies par 5 centiem litrā,” stāstīja Ligere.
Pēc viņas teiktā, tie, kas iegādājās degvielu nelegālās uzpildes vietās, turpinās to darīt. Tomēr manāms cenu pieaugums degvielai provocēs cilvēkus meklēt alternatīvas uzpildes vietas:
“Ja tiek jūtami palielinātas degvielas cenas, skaidrs, ka cilvēki, kas līdz šim vēl nebija iestaigājuši šo taciņu, viņi meklēs iespēju atrast alternatīvos degvielas iegādes avotus, jo tas tiešā veidā atsaucas uz viņu finansēm.”
Nelegālās degvielas aprite vairāk jūtama reģionos, it īpaši Latgalē, pierobežas zonā.
KONTEKSTS:
Arī 2018. gadā pieauga akcīzes nodoklis degvielai, kā arī pievienotās vērtības nodoklis par tās uzpildi.
