Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latgalē jāstiprina informatīvā telpa

Nav skaidrības par reformām izglītībā speciālo skolu skolotājiem

Latgalē nav skaidrības par reformām speciālajās skolās un atalgojumu skolotājiem

Lai gan jaunais pedagogu atalgojuma modelis tika prezentēts aprīlī, tomēr skolotājiem par tā ieviešanu joprojām nav skaidrības. Tā, piemēram, Līvānu novada Rudzātu speciālajā internātpamatskolā neviens nezina, cik lieli būs klašu komplekti un cik lielas būs pedagogu likmes - vai tās tiks pielīdzinātas tāpat kā vispārizglītojošām skolām, vai būs izņēmumi.

Šobrīd pēc informācijas, kas pieejama skolā, aina 1. septembrī nešķiet iepriecinoša. Ja speciālajā skolā klašu komplekti kļūs lielāki, tas sarežģīs darbu skolotājiem un mācības skolēniem.

„Tas modelis mani izmisumā dzen arvien,” savas sajūtas par pedagogu atalgojuma modeli raksturo Rudzātu speciālās pamatskolas skolotāja un direktora vietniece audzināšanas darbā Natālija Vārpsaliete.

Pirmo reizi, kad jauno modeli ieraudzīja un veica aprēķinus savai skolai, Natālijai gribējies raudāt. Tās nav izmaiņas, kuras skolā gaidījuši. Rudzātu speciālajā skolā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, darbs lielākoties notiek ar katru individuāli, tomēr jaunajā atalgojuma modelī klašu komplektus nāksies palielināt.

„Vienā grupā būs daudz vairāk bērnu; ja mēs pašlaik varējām līdz 12, tad mums būs 15-16 bērni. Tie, kas būs C līmeņa bērni, tiem būs smagāk, tur arī būs bērnu skaits lielāks, jo tur ar katru bērnu ir individuāli jāstrādā,” norāda direktora vietniece audzināšanas darbā Natālija Vārpsaliete.

Skolotājiem rodas jautājums, vai, apjomam pieaugot, adekvāts kļūs algas palielinājums. Skolā mācās 66 audzēkņi, no tiem 12 Rudzātos apgūst pavāra un galdnieka arodu. Skolā kopā ar administrāciju strādā 37 cilvēki.

Skolas direktoram šo piektdien būs jāvada mācību gada noslēguma sapulce, viņš nezina, ko teikt saviem darbiniekiem. „Es saprotu to, ka pedagoģiskās slodzes noteikti samazināsies, pieaugs bērnu skaits klašu komplektā. Nav arī īstas skaidrības par interešu izglītības programmas finansējumu. Tas nav pateikts par skolotāju vai pedagogu palīgiem, par tā minēto direktora fondu,” saka Rudzātu speciālās internātpamatskolas direktors Edgars Vaivods.

Speciālajā skolā skolotājus uztrauc arī fakts, ka šobrīd vispārizglītojošās mācību iestādes aktīvi īsteno speciālās izglītības programmas. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 12 000 bērnu, kuriem nepieciešama speciālā izglītība, puse no viņiem mācās vispārējās izglītības iestādēs. Tomēr Rudzātos uzskata, ka katram skolotājam ir jādara savs darbs. „Varbūt mēs gribam saglabāt tās mazās lauku skolas, bet vai tālāk ejot tas atmaksāsies? (..) Šeit mēs koncentrējamies uz katru atsevišķu bērnu, skatāmies, priecājamies, ja viņš ir pasmaidījis, ja viņš ir roku pacēlis. Vai to ir iespējams veikt vispārizglītojošā skolā? Es dziļi šaubos,” atzīmē skolotāja Līga Gžibovska.

Skolotāji jau pieraduši pie reformām izglītības jomā, kas nāk un iet, daži pat vairs necenšas iedziļināties notiekošajā procesā, lai lieki sevi neuztrauktu.  Rudzātu speciālajā skolā vien ļoti vēlētos, lai līdz ar mācību gada noslēgumu būtu skaidrāk zināms, kādas pārmaiņas nesīs pedagogu atalgojuma modelis, lai skolotājiem vasara kārtējo reizi nebūtu jāvada neziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti