Panorāma

Sāks projektēt “Rail Baltica” kravu termināli

Panorāma

Panorāma

Latgalē mediji kāro gan pēc satura, gan valsts finansējuma

Latgalē mediji kāro gan pēc satura, gan valsts finansējuma

Par sabiedrisko mediju veidotā satura izmantošanu reģionālajiem vai vietējiem komercmedijiem Latgalē interese ir, taču skaidras vīzijas, kā to darīt, nav. Mediji labprātāk gan paši veidotu saturu krievvalodīgajiem, taču nepietiekot finansējuma. Vai šādi tiks sasniegti līdzšinējie Krievijas propagandas satura patērētāji, gan pārliecības Latgalē nav.

Sabiedrisko mediju saturu būtu būtiski piedāvāt reģionālajām televīzijām Latgalē. Tā ceturtdien, 16. jūnijā, Saeimā pieņemto lēmumu pamatojis atbildīgās komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš. Tiesa, Latgalē ir vien viens medijs – televīzija, kam ir pastāvīga ikdienas programma. "LRT+", agrāk pazīstama kā "Dautkom TV", raida Daugavpilī.

"Jā, šī iniciatīva mums liekas ļoti pareiza, tāpēc ka mums nav tik daudz līdzekļu, lai savus žurnālistus aizsūtītu uz Ukrainu, piemēram," stāstīja SIA "Mediastrims" īpašniece Jeļena Pankeviča.

Medija īpašniece atzina, ka viņu interesētu atsevišķu ziņu sižetu pārraidīšana savā televīzijas kanālā un pārpublicēšana sociālo mediju kontos. Šobrīd "LRT+" programmu pārsvarā veido izklaidējoša un informējoša satura raidījumi latviešu un krievu valodās.

"Un, ja runāt par to, ko mēs varam dot krievvalodīgajai auditorijai bez valsts finansējuma, tad mēs jau šodien dodam maksimumu, kuru mēs varam," sacīja Pankeviča.

Sabiedrisko mediju saturu, šoreiz gan radio, jau iepriekš izmantojis Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī raidošais "Divu krastu radio".

"Ārkārtas situācijas laikā mēs sadarbojāmies ar sabiedriskajiem medijiem un Latvijas Radio pirmās programmas ziņas izmantojām savā ēterā noteiktu laiku. Jā, tas bagātināja ziņas, turklāt mūsu cilvēki slimoja tajā laikā," stāstīja SIA "Divu krastu radio" īpašnieks Andrejs Trokša.

Šī medija īpašnieks lēsa, ka, lai gan ziņas viņi raida latviešu valodā, mūzika skan dažādās valodās un tāpēc apmēram 40% viņu auditorijas ir krievvalodīgie. Komunikācijas pētniece, kas seko līdzi vietējai mediju telpai, vērtē, ka šiem medijiem patiesi ir savi krievvalodīgie klausītāji un skatītāji, taču viņus tajos uzrunā vietējās, nevis valsts mēroga ziņas.

"Pārmetot saturu no viena uz otru, vai spēsim mainīt šo auditorijas plūsmu, ir grūti prognozējams.

Un, manuprāt, tas ir arī savā ziņā spiediens uz sabiedriskajiem medijiem, un, protams, arī finanšu un resursu jautājums,"

vērtēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente Sandra Strudzāne.

Šonedēļ Saeimā bija paredzēts runāt arī par Latgales mediju telpas stiprināšanu. Mediju atbalsta fondā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latgalē jau šobrīd ir atsevišķs konkurss, kura gaitā, piemēram, šogad jau sadalīti 117 000 eiro.

KONTEKSTS:

Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt.

SEPLP neatbalstīja satura nodošanu komercmedijiem ilgtermiņā un uz neierobežoti ilgu laiku. SEPLP vadītājs, līdzīgi kā LTV un Latvijas Radio vadība, pauda bažas, ka šāds solis var mazināt sabiedrisko mediju auditoriju. Eiropas raidorganizāciju apvienībā vērtēja, ka satura atdošana komercmedijiem vājinās sabiedriskos medijus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt