Piemēram, Rēzekne pilsēta ir vēl procesā, saprotot, kā tiks veikta reģistrēšana un kas to darīs. Šobrīd Rēzeknē ap 3% dzīvojamo māju nav pieslēgtas centrālajai sistēmai, 1,5% to izdarīt ir tehniski sarežģīti. Savukārt Rēzeknes un Kārsavas novadā aizvadītā gada nogalē ir pieņemti saistošie noteikumi, paredzot, ka tiks veidota elektroniskā datu bāze.
“Reģistrāciju un uzskaiti veiks pagastu pārvaldes, Rēzeknes novada pašvaldībā veiks asenizatora reģistrāciju, kontroli veiks gan pagastu pārvaldes, gan Rēzeknes novada pašvaldības vecākais vides speciālists,” stāsta Rēzeknes novada vecākā vides aizsardzības speciāliste Terēzija Kruste.
Reģistrējot decentralizētās kanalizācijas sistēmas, iedzīvotājiem jārēķinās, ka tās būs regulāri jāiztukšo, un to veikt varēs sertificēti pakalpojuma sniedzēji.
“Būs jābūt pierādījumam, ka viņi no šīm decentralizētajām kanalizācijas sistēmām izved šos notekūdeņus, jābūt pierādījumam, vai nu tas ir līgums vai čeks, un šie dokumenti ir jāsaglabā vairākus gadus, lai ir pierādījums.”
Rēzeknes novada pagastu ciemos situācija esot dažāda; dažviet māju iedzīvotāji lielākā daļa ir pieslēgušies centrālajai kanalizācijas sistēmai, citos šāds sadalījums ir krietni mazāks. Tomēr precīzi par situāciju varēs pateikt, kad būs veikta uzskaite.
Kārsavas novadā vairāk noteikumi skars novada centrā dzīvojošos, un, ja Rēzeknes novadā iedzīvotāji ir aicināti paši vērsties pagastos, lai reģistrētu sausās tualetes un individuālās kanalizācijas sistēmas, tad Kārsavas novadā ir plānots tās reāli apsekot.
“Lielākie problēmjautājumi būs Kārsavā, mēs apsekosim visas vietas, iepazīstināsim ar noteikumiem. Mēs saprotam, ka cilvēki, kas visu mūžu ir lietojuši kanalizāciju bez kontroles, viņiem tas nebūs pieņemami, tāpēc izskaidrosim un dosim laiku sakārtot. Lielākās atšķirības ir tās, ka viņi nevarēs reģistrēt jaunas decentralizētas sistēmas, ja ies garām kanalizācijas centrālā sistēma; reizi gadā jāizved notekūdeņi uz attīrīšanas iekārtām,” stāsta Kārsavas novada domes vides inženieris Juris Vorkalis.
Papildu nosacījumi nepieciešami, lai veiktu kontroli un novērstu uz vidi nelabvēlīgu ietekmi.
“Ir daļa cilvēku, kas to saprot, daļa, kas pasmejas un nesaprot, bet ir jāsaprot; arī mums nesen bija plūdi pilsētā, un tādos gadījumos visas tās decentralizētās kanalizācijas sistēmas tvertnes pārplūst un ir nepatīkama situācija. Daudziem cilvēkiem ir dzeramais ūdens grodu akās, kas iet no gruntsūdeņu līmeņiem, - gan kanalizācija, gan ūdens filtrējas grunts slāņos,” norāda Juris Vorkalis.
Tam, ka kontrolei jābūt, piekrīt arī Rēzeknes novadā.
“Ir jākontrolē, jo tiem, kam ir vasarnīcas, blakus vienam ir aka un otram ir labierīcības, to neizved, tas piesārņojums nokļūst vidē,” piemēru min Terēzija Kruste.
Jaunie noteikumi neattieksies uz viensētām lauku teritorijās.
Pašvaldībām jāpabeidz individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide līdz 2021. gada nogalei, šobrīd reģistrēšana ir vien procesa sākumā.
